labi gan, ka dzīvs! es jau, protams, biju nodomājusi apjautāties, bet vai tad man sanāca? (gribēju kā labāk, sanāca... nu tā arī sanāca ka nesanāca)

precizēju - omulīgais sabiedriskās dzirdinātuves un galerijas/bodītes apvienojums ir vārdā "istaba". kā arī bez sirdsapziņas pārmetumiem publiskoju dalībnieku vārdus: bez paša stāstnieka vēl arī rasbainieks, patvaaris un cilvēks, kurš vislaik saausījās, kad tika pieminēts vārds "ciba" un prasīja, kas tas ir un ko tāds ziemā ēd (īpaši pēc tam, kad mēs jau bijām nonākuši dzīvoklī purčikā (sic!) un laiku pa laikam izsaucāmies "bļā, ciba (joprojām) neiet!")