Sun, Oct. 16th, 2005, 02:40 pm
Es par sevi, grafomānu

Man patīk rakstīt (cik banāli) un man patīk lasīt (cik pseido...iski).

Ja vien tas būtu vērtīgi...


No citas operas.
Varbūt sameklēt, kur ir mans telefons? Šaubos, vai tur būtu kas jauns, bet cerība un muļķis taču ir kā māsa un brālis.

Sun, Oct. 16th, 2005, 05:43 pm
[info]fjokla

priecē tas, ka telefons ir vienīgā lieta, kam var piezvanīt,ja pazūd...(tur tiešām bija tik daudz komatu?). varētu tak' i šallei, i cimdiem ...

Sun, Oct. 16th, 2005, 05:48 pm
[info]pzrk

Šajā sakarā es vienmēr atceros, ka manā saulainajā bērnībā man bija atslēgu piekariņš, kurš pīkstēja, ja kāds uzsvilpa pareizajā tonī. (Tiesa, tur vēl vajadzēja arī pareizi svilpt iemācīties.) Bet, kad baterija beidzās, piekariņš pazuda uz visiem laikiem... :)

Vēl jau arī draugiem var piezvanīt, kad tie pazūd. ;)

Sun, Oct. 16th, 2005, 07:50 pm
[info]divi_g

Aha, un es atceros viena ex-kolēģa stāstu par braucienu no Lietuvas vai Polijas tirgus, kur visi bija šitādus sapirkuši, un, kad viņš tiešām nevarēja atrast atslēgas un pasvilpa, atsaucās viss autobuss ;)))