Sun, Jun. 26th, 2005, 06:49 pm
go!

Uzmontēju austiņas, lai veiktu izdarītu Skype zvanu. Adresāts nebija sasniedzams. Nu nekas. Izdomāju, ka ir jāpaklausās Moby - Go, kas iesēdās atmiņā pēc koncerta koncerta laikā. Tagad nevaru atcerēties, vai pirms tam biju to dzirdējis, vai nea. Tāda sajūta, ka zinātu to gabalu jau no bērnības. Nu ja. Tātad tagad sēžu imitēju dejošanu, sēžot pie kompja; laikam nau, kur likt enerģiju, kas uzkrāta pa Svētkiem. Ā, un drukāju es arī tā kā pianists, heh.

Kamēr es te drukāju, tb, neatejot no kases, gribēju uzdot jums [retorisku] jautājumu - varbūt kāds grib pieteikties atnākt pie manis ciemos? Citādi man te tāda nekārtība, ka pašam besī (šajā pat mirklī es pamanīju zirnekļa novilktu vadu/diegu/smth no sarullēta faksa uz CD mapi), bet nevaru sevi piespiest ar citādiem līdzekļiem. Laikam pašmotivācija man vēl aizvien pieklibo. Svītrojam vārdu "laikam" no iepriekšējā teikuma.

Kas vēl tāds globāli svarīgs pastāstāms? Varbūt jums ir kādi jautājumi?

Mon, Jun. 27th, 2005, 11:20 am
[info]pzrk

Apmēram uz Purvciemu. :)

Hmm, sālsmaizes tuvošanās ļoti mobilizēja... :)
Nepazīstami cilvēki, iespējams, liktu mobilizēties, ja vien es neizdomātu ieslēgties un izlikties, ka manis nav mājās. :D

Pastāsti vairāk par to Einšteinu - kādā situācijā tāda frāze bijusi?

Mon, Jun. 27th, 2005, 11:30 am
[info]crescendo

Purvciems.... ehh, neērti tur nonākt diemžēl. nesanāks šodien.

Bet par Einšteinu, šķiet, nesen kaut kādā žurnālā lasīju. Tā vairāk anekdote, nekā kas cits - viņš vienmēr atteicies vilkt zeķes. Kad sieva uzstāja, lai zeķes velk uz darbu, jo "ko gan cilvēki padomās" viņš atbildēja "viņi mani jau tāpat pazīst".


Reiz viņam bija jādodas uz konferenci - un tad attaisnojums bija "bet viņi mani vienalga nepazīst".

Apmēram tā.

Mon, Jun. 27th, 2005, 12:14 pm
[info]pzrk

Nav brīnums, ka šamo uzskata par prātīgu cilvēku :))

Mon, Jun. 27th, 2005, 12:17 pm
[info]crescendo

tā viš ir gan, jā :)