Arī šodien turpinās sajūta, ka kaut kas nav īsti lāga. Uztriecos augšā septiņos (tur jau pat bērnam skaidrs, ka tādā agrumā svētdienas rītā ir jāguļ), vēl pirms deviņiem bijām stacijā, un tagad esam ceļā uz Siguldu, no kurienes vēl brauksim tālāk ar velo.

Stacijā neliels incidents: vilciens vēl 15 min pēc atiešanas laika vēl stāv un nekur nekustas, bet, kā jau tas ir tipiski Latvijā, neviens neko nezina, neviens arī nekurn. Vienīgā informācija pienāk tikai no citiem pasažieriem, kas iekāpj Zemitānos un stāsta citiem, ka vilcieni esot stāvējuši arī citos virzienos, pat uz Jūrmalu (?).

Dienas kilometru skaitītājs: ap 57 km uz velo kopā ar pasažieri aizmugurējā sēdeklī, ar vidējo ātrumu ap 18 km/h, kas nav īpaši daudz, toties vērā ņemams sasniegums, zinot, ka no turpceļa 20 kilometriem apmēram 19 es pavadīju, minoties mazliet kalnup un mazliet pret vēju un mazliet besoties par to. No otras puses (gan burtiski, gan pārnestā nozīmē), vakarā atpakaļ mēs braucām 19 no 20 km mazliet lejup un mazliet pa vējam, līdz ar to ( tālāk var nelasīt tie, kam statistika un skaitļi ir "dziļi pie kājas" )

Turpinot ar tēmām, kas nav gluži saistītas ar skaitļiem (vismaz ne tik tieši), un atgriežoties pie tēmas "vilcieni Latvijā" (sk. arī šā rīta ierakstu), tā vien prasās pameklēt šīsnedēļas ziņās vēsti (piemēram šādu), tipa, ka Pasažieru vilciens šosezon pārvadājis baigi daudz velosipēdistu, par ko viņiem baigais prieks, un šai sakarā viņi noteikti būvēšot jaunus vilcienus, kur varēs pārvadāt vēl vairāk velosipēdistu, un vēl cenas velosipēdu pārvadāšanai laidīšot lejā, "ka nu tik". Šī medijos izskanējusī ziņa droši vien bija saulaino pīārščiku ražojums (sazvērestību teoriju cienītāji vēl varētu tai ziņai piekomentēt kaut ko par to, ka pirms vēlēšanām ne to vien naivai tautai sasolīs), jo drūmā realitāte personificējas drūmās konduktorēs, kuras piesauc tavu māti un nabaga tantes, kuras, sakāpušas vilcienā Egļupes stacijā, nezinās, kur dēties, un vēlēja mums* zināt, ka vagonā ir vietas tikai trim velosipēdiem, un vispār, lai mēs* lasot noteikumus pie sienas. :)

* Mēs = septiņu velosipēdu lietotāji, kas bija sakāpuši vilciena pakaļgalā un kam nācās visu šo sprediķi uzklausīt, tiesa, visi bija daudzmaz labā garastāvoklī, un drūmā konduktore neguva atsaucību => neviens īpaši neburkšķēja pretī, tikai pēc viņas aiziešanas ātri uzmeklēja "vilciena lietošanas noteikumuos" punktu, ka vagonā drīkst atrasties 5 velo, ja nav turētāju, un ārpus turētājiem bija tikai 4 velo.

Lūk, vērojot, ar kādu pozitīvu noskaņu es līdz šim esmu rakstījis šo ierakstu, secinu, ka iepriekšējo dienu besis ir izdzenāts, organismu, prātu un garu ir pārņēmis fiziskās slodzes "āfterpārtijs"/eiforijs.

Man te pēdējā laikā dažādas pārdomas par radiem. Šai sakarā neliela aptauja — cik ciešas ir tavas ģimeniskās saites? Šoreiz es ar to domāju paplašināto ģimeni, tobiš ārpus tās ģimenes, ar kuru tu katru dienu esi kopā. Skalas vienu ekstrēmo galu varētu raksturot ar vārdiem "esmu pārtraucis jebkādas saites, ne ar vienu nekontaktējos", bet otrā galā būtu kaut kas tāds kā "katru dienu sazvanos ar tuvākajiem radiem, ar kuriem nedzīvoju kopā, viesojos visās dzimšanas dienās un arī bez īpaša iemesla nedēļas nogalēs apbraukāju radus, un vispār esmu ģimeniskuma epicentrs".
Poll #18442 cik ciešas ir tavas ģimeniskās saites
Open to: All, results viewable to: None

Novērtē savas ģimeniskās saites skalā no 1 līdz 10, kur viens ir "ļoti vājas", bet desmit ir "ārkārtīgi stipras"

Man interesē arī komentārs/sīkāks skaidrojums.
Ja domā, ka nevari ierakstīties arī šādā skalā, iekomentē.

Papildināts pusstundu vēlāk: ir skaidrs, ka šādā aptaujā nav iespējams ierakstīt visus ģimenisko attiecību modeļus un ka to var nebūt neiespējams novērtēt tik viennozīmīgi, tāpēc, lūdzu, mēģiniet novērtēt ar kādu vidējo "atzīmi" starp attiecībām "tuvākajā lokā" (vecāki+māsas+brāļi) un plašākā radu lokā, kā arī nemēģināsim iedziļināties attiecību dinamikā — vārdsakot, runa ir par šo brīdi, nevis, cik labas/sliktas bijušas attiecības agrāk vai būs nākotnē.

P.S. Jo vairāk par to domāju, jo vairāk saprotu, ka esmu "iebraucis" pārlieku nopietnā tēmā, bet nu... man tas ir svarīgi, pat ja man pašam ģimeniskās saites ir, iespējams, neatgriezeniski bojātas.