Arī šodien turpinās sajūta, ka kaut kas nav īsti lāga. Uztriecos augšā septiņos (tur jau pat bērnam skaidrs, ka tādā agrumā svētdienas rītā ir jāguļ), vēl pirms deviņiem bijām stacijā, un tagad esam ceļā uz Siguldu, no kurienes vēl brauksim tālāk ar velo.

Stacijā neliels incidents: vilciens vēl 15 min pēc atiešanas laika vēl stāv un nekur nekustas, bet, kā jau tas ir tipiski Latvijā, neviens neko nezina, neviens arī nekurn. Vienīgā informācija pienāk tikai no citiem pasažieriem, kas iekāpj Zemitānos un stāsta citiem, ka vilcieni esot stāvējuši arī citos virzienos, pat uz Jūrmalu (?).