Sen nebiju lasījis savus pzrk'a arhīvus. Ļoti daudz tur ir muļķību, ko nākamajām paaudzēm diez vai ir vērts saglabāt, bet interesanti pavērot, kas toreiz, šausmīgi senajā divtūkstoš trešajā vai ceturtajā ir mani uztraucis, iesmīdinājis vai nāvīgi sabaidījis (piemēram, šausmu filma, kuru tagad ne sitams neatceros).

Klikoju uz seniem linkiem, kuri liela daļa nestrādā, un cibas linki nestrādā pat tad ne, ja journal.bad.lv nomaina uz klab.lv: "Kļūda... Šāds ieraksts neeksistē."

Lasu un smejos, piemēram, par Bidstrupa karikatūru ar cepures sasēdēšanu un citām atšķirībām starp dažādu temperamentu cilvēkiem. Senākos laikos es sevi vairāk tā kā ar flegmatiķi asociēju, tagad varētu būt kas mainījies.

Diez, kurā brīdī es sāku iespringt uz kaut kādu/minimālu valodas kvalitātes principu ievērošanu. Nu, tur lielie burti teikuma sākumā, pieturzīmes. Ideāli jau nav arī tagad, bet vismaz cenšos sev to izķert. Pārējais - sinonīmi, komati, stilistiskās izteiksmes līdzekļi, nežēlīgs iekavu īpatsvars un citas muļķības - notiek pats no sevis, bez kādiem tur maniem paša principiem. Galu galā, pasīvā domāšana par valodu darbojas fonā visu laiku. Ja es vēl sāktu iespringt uz akadēmisku sinonīmu izvēli, sitiet mani ar slapju lupatu! :) Pietiek jau ar to, ka darba laikā pie tā jāpiedomā.

Ok, lasām tālāk "Nezinīša piedzīvojumus uz Mēness" a.k.a. pzrk dienasgrāmatu.

Kādu brīdi vēlāk - esmu sevi pieķēris! Mana iekšējā pārliecība, ka paaugstināta temperatūra man nav bijusi kopš bērnības, ir stipri nepamatota. :) 2004. gada 14. janvārī es rakstu: "(...) Tik paaugstināta temperatūra man nav bijusi n-tiem gadiem un pats nespēju īsti iebraukt, cik rādīja tas termometrs (šķiet, 38,7). Aptiekārei demonstrēju savu klepu, viņai tas nepavisam nelikās smieklīgi..."

Nēnu, man jau patīk tā džeka humora izjūta. Kādā vēlā naktī/agrā rītā tā ap 6:46 tapis šāds ieraksts:

velc, pelīte, lielu failu
mazajami bērniņam,
savilkusi lielu failu
kopē pati matricā

Papildināts:
Nevar jau tā vienkārši noslēgt šo tēmu.
trz savulaik iekomentējis tādu atklāsmi: "Laikā ceļotāju biedrības sanāksme notiks aizvakar." :)

Ok, esmu tā kā aizsēdējies. Pa brīdim palasu ko citu, bet pa brīdim vēl turpinu lasīt savus vecos ierakstus. Ik pa brīdim uzzinu ko tādu par sevi, kas iepriekš nebija ienācis prātā vai arī kas vienkārši aizmirsts. Piemēram, es reiz esot mēģinājis skatīties 1972. gada "Solaris", bet esot aizmidzis 30. minūtē. :) Un tad vēl pa laikam secinu, ka es cibā rakstu arī paliekošas domas - tādas, kas nemainās cauri laikam, un tādas, kuras es vēl aizvien mēdzu iepīt kādā sarunā. Tagad vairs ātrumā neatrodu konkrētu piemēru, bet tādi ir, kaut vai tas iepriekš minētais uzskats, ka man nekad kopš bērnības nav bijusi paaugstināta temperatūra.

Un tad vienā brīdī bija tā, ka lasīju manis ievietotu citātu. Tur kāda Eimija Džounsa, britu skolniece, raksta atsauksmi par viņas nokiju. Tai brīdī, kad to lasīju, nez kāpēc bija pieklususi mūzika un galvā skaidri varēju dzirdēt to nepazīstamās meitenes balsi, kur viņa savā žargonā stāsta par telefona lieliskajām īpašībām. Links (bez audio).

Un tad vēl visam pa vidu es manu kaut kādas nerealizētas idejas, kas ir pierakstītas cibā un aizmirstas. Žēl, bet toties ir iespēja tās pārcilāt, izvētīt un kaut ko īstenot.

"tu tik pa naktīm vien pousto. pamostos, apskatos, nu ja atkal sastrādāta pilna frendliste." :)
Ar to arī varētu noslēgt šo pilnmēness nakti un pievērsties mēģinājumiem pagulēt.

Ā, nē, ir vēl viena uzmācīga doma, kas mani pa šiem gadiem nav pametusi, un to gan es varētu atkārtot - varbūt kāds zina pareizo atbildi uz šo jautājumu:
Reizēm pa radio dzirdu tādu dziesmu, kurā kāds (kas varētu būt Ingus Baušķenieks) dzied par to, ko nedara vai kas nenotiek, un dziesmas gaitā tas tiek uzskaitīts. Tas teksts vietām ir apmēram tāds kā "...nerunā, neklausās, nestaigā..." u.tml. kādi pārdesmit darbības vārdi, kas ir vairāk izrunāti nekā izdziedāti.
Kā to dziesmu sauc un kas to galu galā izpilda?

Papildināts nākamajā rītā: Pateicoties yannel, es un nākamās paaudzes zinās, ka tā ir dziesma "Lidojums uz sauli", ko izpilda Ingus Baušķenieks.