Šovakar tomēr prasās mazliet grafomānijas, mazliet vairāk par ķēdes reakcijas ieraksta pārkopēšanu savā cibā. Zin' kā, pilnmēness ārā un tā.

Darba vēl aizvien daudz, nemaz nejautājiet. Bet par darbu tomēr var mazliet pastāstīt. (Par ko gan citu var stāstīt, ja visa diena paiet, kūpinot galvu.)

Viena sapulce, otra sapulce, diena beigusies. Bet pa vidu un pirms tam citi pigori, no rīta darba darīšanās viesojos pie kāda sirma vīra, kurš man piestāstīja pilnu galvu ar stāstiem par Rīgu, Lietuvu, Pārdaugavu un padomju gadiem. Pa dienu, cenšoties aktīvi izveikt multidarbošanos ar vairākiem darbiem vienlaicīgi, nekas no tā nesanāca, jo pazuda e-pastu sakari. Pēcpusdienā vienā otrā sapulcē ar kolēģi sacentāmies, kurš jutīsies vainīgāks, ka mēs savā starpā neesam pietiekami komunicējuši un kuram (no mums diviem) būtu ar kuru (no mums diviem) jārunā. Beidzās tas ar to, ka pielikām vienu trešo kolēģi pie steidzama darba, kad darbalaiks jau bija beidzies. Pusotru stundu vēlāk es sajutos mazliet vainīgs par šādu afēru un piedāvāju kolēģim mest zaķi pie malas (darbs nekur neaizbēgs!) un aizvedu viņu akurāt tur, kur viņam centrā bija jānokļūst. Labs darbiņš, kas padarīts, pzrk! :)

Bet tad vēl pa vidu apmainījāmies lietišķiem e-pastiem ar kādu manu kolēģi, arī cibiņu, kurš laipni aicināja mani pievienoties viņa nodaļas sieviešu sveikšanā. Nu nē, paldies, ja? :) Man, galu galā, no viņa sieviešiem neko nevajag! (Es jau zinu, drīz te varētu sagaidīt vētru no karojošām romantiķēm, ja vien viņas jau sen nav vīlušās manā cibā.)

Ar to arī noslēdzam šodienas pārraidi, kas visā visumā bija veltīta apaļajam pilnmēnesim.

P.S. Tā vien prasās sameklēt kādu jūzerpikču, kas veltīts gaudošanai uz mēnesi. Vai vismaz izdomāt un _lietot_ tagu par pilnmēnesi.

Grafomānija, graf, graf.