Tue, Mar. 1st, 2005, 01:31 pm
Vari lasīt?

Es gan neesmu pārmērīgs runātājs un arī pārlieku sabiedrisks nea, bet man liekas, ka dažu pēdējo gadu laikā Latvijā ir izveidojusies šāda tāda "kabatas telefona" lietošanas etiķete. Piemēram, liela daļa ienākošo zvanu sākas ar vārdiem "Čau! Vari runāt?", kas man liekas ļoti aizkustinošas rūpes par sarunasbiedra laiku, vienlaikus tas izklausās pavisam normāli. Protams, "kā iet?", "kur esi?", "ko dari?" daudz neatpaliek, bet šīs frāzes ir ar sen(āk)u vēsturi, turpretī "vari runāt?" vēl nesen radītu asociācijas ar spiegu, sazvērestību un citām tamlīdzīgām būšanām.

Vai kā?

Tue, Mar. 1st, 2005, 10:03 pm
[info]pzrk

Izkristalizējās doma, ka šī frāze (proti, atbilde uz šo frāzi) ļauj zvanītājam izlemt, vai izvērsties, vai arī prasties un vai nu savu sakāmo saīsināt, vai arī prasties vēl vairāk un nezvanīties ik pa piecām minūtēm, piemēram.

Kādu laiku neesmu nevienam zvanījis (hehe), bet man liekas, ka es parasti savu sakāmo sāku ar "Neesi pārāk aizņemts?" un tad klausos.

Protams, novērojumi par latviešu telefona lietošanas paradumiem vēl aizvien (par nožēlu) liecina, ka daudzi neprotas netraucēt apkārtējos - zvana tonis skaļš, balss skaļa, izkliegtās problēmas vēl skaļākas. Skumji reizēm.

A jā, gadās arī tādi eksemplāri, kas tiešām arī atbild uz zvanu galīgi nelaikā un nevietā, lai tikai pateiktu, ka nevar runāt...

Tue, Mar. 1st, 2005, 10:33 pm
[info]viipsna

tāpēc būtībā runāt par kautkādu kabatas tālruņa lietošanas etiķeti (vajvēlvairāk - kultūru) ir pāragri un visnotaļ optimistiski.
Jo arī šis "vari runāt?" var nozīmēt nevis rūpes un iejūtību, betgan vienkāršu nevēlēšanos ieklausīties savā sarunas biedrā.