Mon, Jul. 26th, 2004, 01:35 am
Par pirmās nepieciešamības lietām

Vēl neesmu iemācījies, ka brilles aizsvīst, dzerot karstu tēju. Turklāt atstāt karotīti krūzītē tagad ir divtik bīstami.
Pamazām pierodu, ka jānēsā vairāk stuff sev līdzi. Beidzot saprotu sieviešu rokassomiņu lietderību.
Pa šo laiku kopš man ir brilles esmu vienreiz tās izmantojis lietišķāka iespaida radīšanai. Kas gan bija velti. Laikam.
Un vēl. Baigi grūti pierast, ka nevar bakstīt sev acis. Bet tik ļoti gribas...

Naktstauriņš ārdās pa pieputējušo lampas kupolu, kas pārmaiņas pēc ir pagriezts uz leju.

Plkst. 2.09 Ew, pa kuru laiku pagājušas 34 minūtes? Pa šito mirkli?

Mon, Jul. 26th, 2004, 01:54 pm
[info]viipsna

mangan liekaska karotīti actāt krūzē var droši. tagad ir, kas sargā acis no karotes uzbrukumiem!
unganjau ar pieradīsi tā, ka, bez brillēm esot, ar pirxtu stumdīsi virsdegunē neesošu briļļu tiltu (vajkāsauc to abu briļļstiklu savienotājfigņu)