the economist
Esmu atsākusi regulāri lasīt the Economist. Šajā sakarā atcerējos stāstu no Legal Writing laikiem. Tas ir, no tiem laikiem, kad mums bija laiks un energija pavadīt nedēļu, rakstot lappusi garu "brief" par to, vai circumstantial evidence pierāda, ka autovadītājam saule iespīdēja acīs, vai neiespīdēja. Vai arī, vai prasītājam ir bijis undue distress, jo viņu apturējuši veikala drošībnieki. Un vai drošībniekiem bija pamats domāt, ka viņš ir nozadzis pustukšu smaržu pudelīti (vai arī tā iekrita viņam somā, vai arī tādu pieradījumu nav). Un tā tālāk un tā joprojām. Jūs, iespējams, pat iedomāties nevarat, cik jocīgi savas dienas pirmajos studiju gados pavada topošie juristi. Pēc tam mēs sākam iet uz tiesām.
Tātad, man pēc pirmā rakstu darba iesniegšanas pasniedzējs norāda, ka teikumi esot par garu, atzīmējot, ka viņš ir gatavs maksāt par katru teikumu, kas garāks par 25 vārdiem, kuru atradīšu the Economist. Pēc tam, kad biju atstāstījusi to savai tābrīža mūža mīlestībai, kas pēc aicinājuma bija fiziķis, bet pēc ieņemamā amata - programmētājs un plaša profila speciālists), viņam, protams, radās spīdoša biznesa ideja - "Cik viņš piedāvā par teikumu? Varētu uzrakstīt nelielu programmu, kas mājas lapā meklētu tādus teikumus!".
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: