Tas ir tik jocīgi. Tu saproti, ka pirms gadiem esi bijusi savā zemākajā punktā ever, viena, vientula un izmisumā, ko tālāk. Un tad netīšām ir gadíjušies cilvēki, kuri viena, otta, trešā iesla dēl ir Tev lēnām ir izpilinajusi paris sistemas ar “mes tevi milam tadu, kada esi, mes esam ar tevi, mums ir forsi”. Un tad tu esi otra pusē & vairs nav tik slikti vairs. Jociga karta, mana gadijuma tie nav bijusi ne gimenes locekli, ne milakie, ne pat senakie draugi. Vienkarsi I suppose draugi, kurus velu satiku? Un cilveki, kuriem pietiek ieksejas saulites, lai citi ari dabu?
Jebkura gadijuma, bez viniem butu daudz daudz sliktak.