vīna priekšnojautas.
šodien domāts plašā amplitūda. no gatavības aiz ilgām ņemt rokā telefonu zvanīt tam, kas iemieso mājas smaržu, pelmeņus, jūras džemperus. tad par tām skumjām, kas sekos pēc tādas rīcības. līdz vienkāršai, prastai sajūtai, ka šovakar uz jumta jāsalejas un jādod vaļā līdz krīt. un tad pārdomas par to, kādas izjūtas uzjundī jumta ballīte. atceros pagājušajā gadā skatījos pāri jumtiem un domāju, cik jauki būtu, ja būtu kāds, ar ko dalīties tajā skaistumā un nepieradinātībā. kaut it kā blakus cilvēks bija, tomēr nebija iespējas dalīties. kas šogad ir mainījies? skumjākais, ka nekas. tāpat it kā blakus ir cilvēks, bet ar ko dalīties - nav.

tad nu jāpieķeras pie rokas savai fotokamerai, jādefilē pārliecinošā tuvumā vīnam un... par pārējo līdz rītam jāaizmirst.