Atradu Rodžera Želaznija "Ambēra Hronikas" sējumiņu. Tā lapu augšpuses grāmatu tārpi izrotājuši ar apbrīnojami smalku caurumiņu un līniju rakstu. Nebūtu šo te tārpu - manās acīs grāmatai nebūtu ne puse no tās vērtības. Turpināšu veikt grāmatvedību un vakarā, nopelnījusi, iegrimšu grāmatā, daudz reižu jau lasītā, pliekanā un iepriekšparedzamā, bet tik un tā šobrīd ir tāda patīkama notikuma garša mutē. Notikuma, kas vēl notiks ar mani.

vitamīnu laiks - jāiet sagrabināt kas ēdams.