Tā, kurai zalkši nāk mājās (![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} putnelis) rakstīja,@ 2003-11-18 20:05:00 |
 |
 |
 |
|
|
|
|
|
|
 |
|
 |
hip, hip - urā!
Šodien Latvijas valstij 85. dzimšanas diena. Jauki. Braucot automašīnā pie darba devēja, kur viņa mājā kārtoju grāmatvedību, domāju: kas tad ir tā Latvijas Valsts? Tā ir amorfa teritorija, kura ir mainījusi savas robežas daudzkārt: sākot no tiem laikiem, kad šajā teritorijā ienāca baltu ciltis izspiežot un apspiežot pirmiedzīvotājus - somugrus (lībiešus), pārdzīvoja vācu baznīcas aktivitātes, dalot un pārdalot ādās ietīto baltu pilnos mežus. Zviedru, poļu, vāciešu, tad atkal krievu aktivitātes.... katra normāla tauta jau sen būtu iznīkusi (prūši iznīka).
Un kad vēl pa radio mēģina man 100-o reizi mēģina iestāstīt, ka esam maza tautiņa, man parādās uz ādas alerģiska reakcija.
Ko nozīmē maza? Salīdzinot ar ko? Amerikāņiem? Amerikāņu Amerikā ir pāris tūkstoši, bet visi pārējie ieceļotāji no Eiropas. Frančiem? Vidējais statistiskais francūzis ir āfrikānis ar biezām lūpām un melnu pakaļu.
Un no kurienes radusies leģenda, ka latvieši ir tauta? Kurš zina tīrasiņu latvieti? Es zinu tikai vienu. Pati es sevi varu ar mierīgu sirdi sevi dēvēt gan par krievieti (tēva dēļ), gan polieti, gan lietuvieti, gan vācieti, gan latvieti (mātei pasē tā ierakstīts). Būtu godīgi pašiem pret sevi, ja mēs sauktos par latviešu nāciju.
Kas tad paliek? Kas tad ir tas, ko mēs te svinam?
Nu labi - ko es šodien svinu - es svinu to, ka ir tāds dzīves stils - būt latvietim, lietoju tādu zīmju sistēmu, ko sauc par latviešu valodu. Un ir te tāda ziemeļu zeme, kur ziemas ir garas un slapjas, bet vasaras īsas un skopas, ir te ieviesusies tāda kārtība, ko sauc par Latviešu Valsti, kurai maksājot nodokļus man tiek nodrošināta relatīva drošība pret cilvēkiem, kas neievēro šo kārtību (bandītiem). Es varu mācīties, strādāt, pelnīt, peldēties, pļāpāt latviski un justies labi.
Un es neesmu piedzimusi Indijā, kur mani 13 gadu vecumā izprecētu svešam puikam, vai kādā islama valstī, kur maksimums, ko varētu savā dzīvē sasniegt - būt galvenajai sievai, vai kādā no neskaitāmajām Āfrikas valstīm, kur sievietēm tiek veikta apgraizīšana (nafig klitoru).
Esmu priecīga, ka dzīvoju Latvijā - novēlu Valstij ilgu mūžu un stabilitāti.
Šodien Latvijas valstij 85. dzimšanas diena. Jauki. Braucot automašīnā pie darba devēja, kur viņa mājā kārtoju grāmatvedību, domāju: kas tad ir tā Latvijas Valsts? Tā ir amorfa teritorija, kura ir mainījusi savas robežas daudzkārt: sākot no tiem laikiem, kad šajā teritorijā ienāca baltu ciltis izspiežot un apspiežot pirmiedzīvotājus - somugrus (lībiešus), pārdzīvoja vācu baznīcas aktivitātes, dalot un pārdalot ādās ietīto baltu pilnos mežus. Zviedru, poļu, vāciešu, tad atkal krievu aktivitātes.... katra normāla tauta jau sen būtu iznīkusi (prūši iznīka).
Un kad vēl pa radio mēģina man 100-o reizi mēģina iestāstīt, ka esam maza tautiņa, man parādās uz ādas alerģiska reakcija.
Ko nozīmē maza? Salīdzinot ar ko? Amerikāņiem? Amerikāņu Amerikā ir pāris tūkstoši, bet visi pārējie ieceļotāji no Eiropas. Frančiem? Vidējais statistiskais francūzis ir āfrikānis ar biezām lūpām un melnu pakaļu.
Un no kurienes radusies leģenda, ka latvieši ir tauta? Kurš zina tīrasiņu latvieti? Es zinu tikai vienu. Pati es sevi varu ar mierīgu sirdi sevi dēvēt gan par krievieti (tēva dēļ), gan polieti, gan lietuvieti, gan vācieti, gan latvieti (mātei pasē tā ierakstīts). Būtu godīgi pašiem pret sevi, ja mēs sauktos par latviešu nāciju.
Kas tad paliek? Kas tad ir tas, ko mēs te svinam?
Nu labi - ko es šodien svinu - es svinu to, ka ir tāds dzīves stils - būt latvietim, lietoju tādu zīmju sistēmu, ko sauc par latviešu valodu. Un ir te tāda ziemeļu zeme, kur ziemas ir garas un slapjas, bet vasaras īsas un skopas, ir te ieviesusies tāda kārtība, ko sauc par Latviešu Valsti, kurai maksājot nodokļus man tiek nodrošināta relatīva drošība pret cilvēkiem, kas neievēro šo kārtību (bandītiem). Es varu mācīties, strādāt, pelnīt, peldēties, pļāpāt latviski un justies labi.
Un es neesmu piedzimusi Indijā, kur mani 13 gadu vecumā izprecētu svešam puikam, vai kādā islama valstī, kur maksimums, ko varētu savā dzīvē sasniegt - būt galvenajai sievai, vai kādā no neskaitāmajām Āfrikas valstīm, kur sievietēm tiek veikta apgraizīšana (nafig klitoru).
Esmu priecīga, ka dzīvoju Latvijā - novēlu Valstij ilgu mūžu un stabilitāti.
