ko labāk darīt - tagad iet gulēt un rīt agrāk celties lai turpinātu strādāt vai tagad strādāt līdz vairāk nevar pastrādāt?
Mamma slimnicā. es raujos viņas vietā (viņa veica vismaz 2 cilvēku darbu).
Ar to privāto biznesu ir tā - atlaist tevi nevar, jo kas gan atlaidīs? Nākas strādāt bez brīvdienām, jo ja neizdarīsi - sū būs pašam. Ja ievārīsi nepatikšanas nejaušības, aizmāršības vai neizdarības dēļ - nevari pat ne uz vienu sakliegt vai atlaist - visu pašam, viss pašam.
Es domāju, ka viņai viss būs labi. Saārstēs, apārstēs un viss būs šokolādē.
Mārtiņam šodien vārdadiena, bet es neesmu mājās, es strādāju. Man pat grūti noformulēt ko es jūtu.
Es zinu, ka esmu vajadzīga mājās vīram un bērniem, esmu vajadzīga mammai slimnicā un esmu vajadzīga mammas biznesam.
Show must go on.
Šobrīd man ir sajūta, ka tas būtu nepieklāīgi domāt par to, ko gribas man.
Un labi vien ir, ka ir tāds bizness. Es ar to nodarbojoties jūtos mierīga un stabila. Es aizmirstos.

Tikai do-dies - lai tikai kāds nesāk man ko pārmest.