Tā, kurai zalkši nāk mājās ([info]putnelis) rakstīja,
@ 2010-11-09 19:57:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Varbūt vajag pieņemt, ka mans bērns nekad nebūs mīļš un pūkains eņģelītis? Varbūt jāpieņem, ka mans dēls ir jauks puišelis ar spēju spītīgā niknumā stāvēt lietū, tumsā līdz vairs nav spēka bļaut? 100 reizes no vietas paziņot, ka grib multenes par robotiem, pēc tam nemainot intonāciju 150 reizes, ka grib veikalā un 200 reizes, ka grib kaķuganu...
Un tas ir normāli.

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]vikings
2010-11-18 12:49 (saite)
nja. Reiz dzīvoja kāds sievišķis, kuram bija dotas mācību grāmatas ar to, kas ir labi un slikti. Sievišķim reiz vajadzēja atrisināt uzdevumu, kura risinājums bija viegls (e.g. 2x2=4). Tā vietā, lai sievišķis atrisinātu uzdevumu, vai paņemtu grāmatu un izlasītu atbildi, sievišķis aizgāja uz tirgu un sāka prasīt garāmgājējiem.
Katram bija sava atbilde, tak ik pa mirklim kāds apvaicājās, bet Tev taču ir tās mācību grāmatas, kapēc tajās neskaties? Vēl cits pajautāja, kapēc sievišķies prasa atbildi citiem, ja jau pats taču ir zinošs. Un tad sievišķis aizdomājās, ka jā, atbildi ta viņa zin. Un saprata vēl to, ka pašai pietrūkst kāda, kas uzņemtos risināt uzdevumus. Vai arī nesaprata.

(Atbildēt uz šo)

(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?