Tā, kurai zalkši nāk mājās ([info]putnelis) rakstīja,
@ 2010-11-09 19:57:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Varbūt vajag pieņemt, ka mans bērns nekad nebūs mīļš un pūkains eņģelītis? Varbūt jāpieņem, ka mans dēls ir jauks puišelis ar spēju spītīgā niknumā stāvēt lietū, tumsā līdz vairs nav spēka bļaut? 100 reizes no vietas paziņot, ka grib multenes par robotiem, pēc tam nemainot intonāciju 150 reizes, ka grib veikalā un 200 reizes, ka grib kaķuganu...
Un tas ir normāli.

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]laukuroze
2010-11-10 08:52 (saite)
Neviens jau nevar nekādu recepti iedot, jo katrs bērns savādāks.
Mums, kaut kā par laimi, ir gājusi secen visa tāda gulšanās veikalā uz grīdas, vai uz ielas, kas ir vēl trakāk..
Viens manuprāt ir labi - ja viņš tiešām tik ilgi spītējas - tas liecina par pacietību un neatlaidību, būs vēlāk vieglāk dzīvei caursisties :)

Bet ja drīkst no personīgās pieredzes - man liekas, ka vajag tomēr mēģinās sarunāt. Meklēt kompromisus. Nu apsolīt, ka varbūs ziemassvētku vecītis atnesīs bakuganu (nav viņi nemaz tik dārgi - pa pāris latiem..) Skaidrs, ka var jau domāt, ka tas ir tāds plastmasas sūds.. bet es jau reiz teicu, ka mana nostāja ir - ja kaut ko vajag - ar bērnu var tirgoties.. Krāj no savām sadāvinātājam naudām, nopelni ar labu uzvešanos, palīdzēšanu... un šad tad vienkārši var iepricināt.
(Ja man ir vienas krelles, vai tas nozīmē, ka es nepriecātos, ja man reizi mēnesī kāds tāpat vien iedāvinātu vēl pa krellēm?)

Gan Jums viss izdosies :)

(Atbildēt uz šo)

(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?