Neviens jau nevar nekādu recepti iedot, jo katrs bērns savādāks.
Mums, kaut kā par laimi, ir gājusi secen visa tāda gulšanās veikalā uz grīdas, vai uz ielas, kas ir vēl trakāk..
Viens manuprāt ir labi - ja viņš tiešām tik ilgi spītējas - tas liecina par pacietību un neatlaidību, būs vēlāk vieglāk dzīvei caursisties :)

Bet ja drīkst no personīgās pieredzes - man liekas, ka vajag tomēr mēģinās sarunāt. Meklēt kompromisus. Nu apsolīt, ka varbūs ziemassvētku vecītis atnesīs bakuganu (nav viņi nemaz tik dārgi - pa pāris latiem..) Skaidrs, ka var jau domāt, ka tas ir tāds plastmasas sūds.. bet es jau reiz teicu, ka mana nostāja ir - ja kaut ko vajag - ar bērnu var tirgoties.. Krāj no savām sadāvinātājam naudām, nopelni ar labu uzvešanos, palīdzēšanu... un šad tad vienkārši var iepricināt.
(Ja man ir vienas krelles, vai tas nozīmē, ka es nepriecātos, ja man reizi mēnesī kāds tāpat vien iedāvinātu vēl pa krellēm?)

Gan Jums viss izdosies :)