Ei! Jūs! Tur aiz tiem bieziem biroju stikliem iespundētie un satāvējuša, auksta gaisa appūstie - vai jūs zinat, ka uzziedējušas maijpuķītes, un tās saldi smaržo? Vai jūsu pakaļas jau nav palikušas kantainas no nepārtrauktas sēdēšanas dienu dienām, nedēļu nedēlām, gadu gadiem? Ārā magones, pūkainās galvas pieliekušas, briest kļūt par ugunīgiem, kairiem ziediem, ābeles ietinušās rozā, pārdroši veras vaļā ceriņi rūgteni un saldi...
Iziet ārā. Ļauties saulei un vēja glāstiem. Noglaudīt suņa purnu un priecāties kā savas sirdsveida lapiņas uz augšu stiepj redīsiņi.

p.s. Paldies jums visiem par labajiem vārdiem :)