panti
Kaut kas labs vairāk sev un saviem dēliem, jo man ir labi :):

KAĶENĪTE

Kaķenītei bērni bija -
Nu jūs, suņi, sargaties!
I ne smakas, i ne skaņas,
I ne tuvu istabai!

«Vai man tavu bērnu vajga?
Man kauliņi garšīgāki.»
Pliķi cirta, uzsprausloja,
Suns aizbēga smilkstēdams.

«Glāb tu mani, saimeniece,
Tavu traku kaķa sievu!
Es tik gaisu paostīju,
Šī man ģīmi samaitās!»

Hotentoti (garāka versija)

Kongo džungļos, palmu ēnā
Stāv kāds hotentots uz vakts.
Viņa vienīgajā acī
Zvēro naids un atmirdz nakts.

(Tumbā, tumbarasā...)x3

Viņa miesu kropļo lepra,
Seja klāta augoņiem.
Zemo pieri vago rētas,
Iegūtas no mežoņiem.

(Tumbā, tumbarasā...)x3

Nakti pāršķeļ kara cirvis,
Sargs bez trokšņa zemē krīt.
Smiekliem ņirdzīgajiem skanot,
Aiznes to, kur virsait's mīt.

(Tumbā, tumbarasā...)x3

Upē melnajā peld līķi,
Nedabīgi uzpūsti.
Viņu vēderos mirdz pīķi,
Hotentotu atstāti.

(Tumbā, tumbarasā...)x3

Četras dienas vārās līķi,
Viņu tauki katlā spīd.
Hotentoti smaidiem sejās
Svinga ritmā apkārt slīd.

(Tumbā, tumbarasā...)x3

Bungu dārdi atskan džungļos,
Trakas dzīres iesākas.
Tauki tek no resniem mūļiem,
Zobi šņakstot sacērtas.

(Tumbā, tumbarasā...)x3

Viens grauž asiņainu rīkli,
Otrs sūkā papēdi.
Trešais kāriem skatiem raugās
Pilnā asins biķerī.

(Tumbā, tumbarasā...)x3

Izdziest ogles ugunskuros,
Tumsa ietin apkārtni.
Hotentotu drūmais "Tumbā!"
Izskan džungļu biezoknī.

(Tumbā, tumbarasā...)x3

Pidriķis

Daugav’s malā, stalts kā niedre,
Pidriķis reiz stāvēja.
Pidriķis mīlē Doroteju,
Doroteju skaistāko.
Svētdien’s dienā, pulksten vienā,
Māras baznīc’s zvani skan.
Lēnām piebrauc puskariete,
Doroteja ārā kāpj.

Doroteja baltā kleitā
Altārpriekšā nostājas.
Pidriķs tērpies melnā frakā
Dorotejai tuvojas.
Doroteja vai patiesi
Tu man mīlēt nevari?
Pidriķ, mīļais, jā, patiesi
Tevi mīlēt nevaru.

Pēc šīs visas ceremonijas
Dorotejai laimi vēl.
Pidriķs sevim krūtīs grūda
Dunci un revolveri.
Kaps to ņēma, kaps to rāva,
Tādēļ, ka tik ļauna tā.
Ilgi vēl pirms pastardienas
Pidriķs lielā godā nāk.

Pidriķs staigā baltās biksēs
Paradīzes dārziņā.
Eņģelīši kailiem stilbiem
Pidriķ’ biksēs noskatās.
Likten, likten, bargais likten,
Ko tu esi padarījis?
Kādēļ ņēmi skaisto puisi,
Kuru meitas mīlēja?