Rīga
2400 mārupiešu parakstu pret. Mārupē protesta akcija.
Rīgas teritorijas plānojuma SIVN sanāksmi pārceļ uz otrdienu, 14.IV.
//
Mārupē vairāki desmiti iedzīvotāju piketē pret Dienvidu tilta un lidostas "Rīga"
plānoto savienojumu
Rīga, 8.apr., LETA.

Rīga, 8.apr., LETA. Pie Mārupes pagasta padomes vairāki desmiti iedzīvotāji
piketē pret Dienvidu tilta un lidostas "Rīga" plānoto savienojumu, ko paredzēts
izbūvēt, vadoties pēc padomes nesen apstiprinātiem grozījumiem attīstības plānā,
aģentūru LETA informēja iniciatīvas grupas pārstāvis Andris Berķis.

Kā pastāstīja Berķis, pie pagasta ēkas sanākuši aptuveni 30 cilvēki. Pie
iedzīvotājiem ir iznākuši arī pagasta deputāti, un notiek asas diskusijas par
savienojuma plānojumu.

"Deputāti mēģina pierādīt, ka neko sliktu nav darījuši, un apvaino iedzīvotājus,
ka tie gatavojas pašvaldību vēlēšanām un tādēļ ir šādu traci sataisījuši,
turpretī mēs argumentējam, ka ir jāievēro mūsu tiesības. Dialogs uzskatāms par
neauglīgu," norādīja Berķis.

Iedzīvotāji rokās tur aptuveni desmit plakātus ar tekstiem, ka Mārupes pagastam
ir jāstrādā visa pagasta interesēs. Tāpat uz plakātiem norādīts, ka kādam ir
jāuzņemas atbildība arī par iepriekšējiem trīs izstrādātajiem priekšlikumiem,
kuriem tika iztērēta nauda, laiks un kuri ar vieglu roku janvāra beigās tika
noraidīti, uzsvēra Berķis.

Mārupes padomē šodien plkst.15 sākās padomes deputātu sēde, kurā ir jālemj par
attīstības plāna grozījumu noteikšanu.

Kā ziņots, Mārupē izveidojusies situācija, ka vēl pērn Būvvaldē varēja iegūt
atļauju privātmāju celtniecībai teritorijās, kas, kā tagad izrādās, pēc
attīstības plānā paredzētajiem grozījumiem tiks paredzētas Dienvidu tilta un
lidostas "Rīga" savienojošā ceļa trasei un tā aizsargjoslai.

Šī ceļa plānošana jau izraisīja plašu iedzīvotāju neapmierinātību pirmajā
apspriešanas stadijā pagājušā gada novembrī un decembrī. Tomēr, neskatoties uz
skaļajiem protestiem, Mārupes pagasta padome nolēmusi nemeklēt risinājumus, kas
neskar tās iedzīvotājus, "bet spītīgi un sasteigti bīda vāji izpētītas un
nesagatavotas izmaiņas ar mērķi visu apstiprināt līdz pašvaldības vēlēšanām,
kas izraisa aizdomas par kādu noteiktu interešu lobēšanu", uzskata Berķis.

Šāda mēroga izmaiņas attīstības plānā nākotnē ietekmēs desmitiem ģimeņu, kuras
jau šodien dzīvo šī plānotā ceļa apkārtējās teritorijās. Papildus tam ietekmes
uz vidi pētījums vēl atrodas publiskās apspriešanas stadijā.

"Tas ir nepieļaujami, jo cilvēki, kas iegādājās mājvietas šajā pagastā,
rēķinājās ar attīstības plānu 2002.-2014.gadam bez šādām milzīgām izmaiņām. Ja
tiks realizēti attīstības plāna grozījumi, nesaskaņojot ar iedzīvotāju
interesēm, mūs sagaida nebeidzami tiesas procesi par īpašuma vērtības
samazināšanu un cilvēku dzīves kvalitātes kritumu," brīdināja Berķis.

Kā ziņots, savu viedokli par Mārupes pagasta teritorijas plānojuma
2002.-2014.gadam grozījumiem izteikuši 2395 iedzīvotāji. Par dokumentu
pašvaldībā iepriekš saņemti 69 iesniegumi, kurus kopā parakstījuši 2395 no 14
800 pagasta iedzīvotājiem.

Iedzīvotāju padziļinātu interesi rosinājuši ceļu risinājumi. "Ņemot vērā šobrīd
spēkā esošo pagasta teritorijas plānojumu, kurā nākamajās projektēšanas
stadijās uzlikts par pienākumu izvēlēties labāko paredzētā Dienvidu tilta
trasējuma uz Mārupes pagastu variantu, un Rīgas rajona plānojumā noteiktos
perspektīvos transporta koridorus, grozījumos tika izstrādāti trīs varianti
Jelgavas šosejas un Ulmaņa gatves savienojumam," iepriekš pastāstīja Mārupes
pagasta padomes priekšsēdētāja Līga Kadiģe.

Rajona teritorijas plānā paredzētā Dienvidu tilta sasaiste ar Ulmaņa gatvi
šķērso blīvi apdzīvoto Mārupes ciemu, sadalot to divās daļās, pārraujot
vēsturiski izveidojušos ielu tīklu un aizskarot daudzus privātīpašumus.

Kā iepriekš uzsver Kadiģe, šie varianti bija pretrunā ar iedzīvotāju interesēm,
bet pagasta padome nebija tiesīga tos neiekļaut izstrādājamos grozījumos.
Mārupes pagasta padomes darba grupa piedāvāja alternatīvu - 3.variantu
perspektīvā paredzētajam nosacītajam Dienvidu tilta pagarinājumam, kas apietu
Mārupes ciemata blīvo apbūvi, šķērsojot divus purvus.

"Šis risinājums mazāk skartu iedzīvotāju īpašumus, bet veidotu loģisku satiksmes
plūsmu un vieglāku nokļūšanu Daugavas pretējā pusē, izmantojot Dienvidu tiltu.
Teritorijas plānojuma grozījumu rezultātā precīzi jānosaka šīs ceļa trases
vieta, lai pārējām pašlaik esošajām turpmākās izpētes teritorijām šo statusu
varētu noņemt," uzskata Kadiģe.

Kadiģe iepriekš norādīja, ka, izskatot iedzīvotāju priekšlikumus, Mārupes
teritorijas plānojuma grozījumu izstrādes darba grupa turpinās darbu pie
Jelgavas šosejas un Ulmaņa gatves ceļa perspektīvās trases izstrādes, ņemot par
pamatu variantu, kas nešķērso blīvas apbūves teritorijas, un maksimāli
izmantojot esošos pašvaldības un valsts ceļus.

Savukārt VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" valdes loceklis Ervīns Butkevičs
iepriekš informēja par lidostas attīstības plāniem. "Lidostas attīstība nekādi
neietekmēs mārupiešu dzīvesveidu," apgalvoja Butkevičs.

Viņš norādīja, ka vairākas lidsabiedrības ir izteikušas interesi veidot savus
apkalpes centrus, kas veiktu lidaparātu remonta darbus. "Šāda iniciatīva varētu
sniegt jaunas darba vietas un papildināt Mārupes labklājību," piebilda lidostas
pārstāvis.


Aija Liepiņa
LETA


08.04.2009