Biju šodien uz kāzām. Pareizticīgo. Patika:
1. nebija krēslu, kas gan palidz spodrināt bikses, tomēr sadala cilvēkus rindās, ar feisu uz altāri, nodalot vienu rindu no otras ar sienu un vienu cilvēku no otra ar blakussēdētāja plecu;
2. Baķuška atradās baznīcēnu vidū un nevis nodalīts ar žodziņu no ticības brāļiem un māsām (lai neiekož);
3. Ceremonija notika valodā ko var saprast visi. Nezinu kā tur luterāņiem, bet katoļiem laba tiesa notiek latīniski un es latīniski ne bū... Senkrievu valoda nepavisam netraucēja, ja kas...
4. Varbūt tā ir šīs baznīcas iezīme, bet besīja "deguna" balss, kas traucēja biež vien saprast teikto;
5. Patika tas, ka 1/3 ceremonijas skanēja sievietes balss (nezinu kas viņa tur ir - popa sieva vai kāda amatpersona). Tas man deva zināt, ka sieviete ir tāda pati garīgās ceremonijas sastāvdaļa kā vīrietis un ne ar ko ne mazsvarīga.
Sveces, zeltainā gaisma, viegla vīraka smarža kopā ar vaska sveču smaržu, sievietes ar apklātām galvām...
Iededzu 2 svecītes: par jauno pāri un par savu ģimeni.
Budda taču neiebilst ;)