Bijām šodien uz pirmo mūzikas nodarbību savā mūžā: to organizē viena ar folkloru saistīta dāma bērniņiem vecākiem par Kažu. To arī ļoti varēja just: kamēr citi sēdēja ar savām māmiņām uz krēsliņiem mierīgi un rāmi, tad Kaža tipināja apkārt, revidēja interjeru, pieprasīja kokli sev, uzplijās jūrascūkai krātiņā. Šad tad viņam bija interesanti - kad bija ko grabināt vai sist, kad varēja plaukšķināt ar plaukstiņām, kad es dejoju ar viņu, bet viss cits Kažu neinteresēja. Nu nesaprot vēl ko viņam saka un īpašu kaifu darīt tā, kā dara visi citi, viņš neizjūt. Domāju - šad tad piekāpsim, bet rīt es ievākšu informāciju par peldēšanas apmācību. Varbūt tas viņu vairāk "aizķers".