Šonakt sapņoju, ka mēs ar mammu viena šaujam uz otru, bet tad vienojāmies, ka humānāk ir vienkārši dzīvot atsevišķi. Es aizdomājos - kur gan es dzīvoju - īrētajā istabiņā komunālajā dzīvoklī vai jau beidzot esmu nopirkusi sev savas bērnības draudzenes māju. Izrādās abas ir manas, un es varu iet kur gribu. Aizgāju uz māju, bet māja ilgi neapdzīvota - logi netīri, gaiss sastāvējies, dārzam nepieciešama kopšana. Zem dāzā linoleja plāksnēm, izrādās, paslēpies baseins kurā peld sarkanas un baltas japāņu karpas un es pamodos nesot tām krūzē ūdeni.
Agrāk es ne reizi nebiju redzējusi sapnī savu īpašumu, savu māju. Tikai vilcienus, brūkošas daudzstāvenes, ceļus un mazdārziņus. Tagad es nosapņoju savu māju, lai arī sen neapdzīvotu, pārpirktu, bet savu. Tas ir labi.