Izlasiiju miikstmiesis doto rakstu par etoloģiju: cilvēku un citu dzīvnieku uzvedības līdzības, bara veidošanas principi, uzvediibas stratēģija, sancensība u.c. dzīves pamatprincipi. Uh - nu ij laba tā etoloģija:
* 95% gēnu šimpanzem un cilvēkam ir identiski (GEO lasīju, ka vairāk, bet cik - neatceros);
* cilvēks ir bara dzīvnieks, kam ir nepieciešama hierarhija (individuālisms un līdztiesība ir slima suņa murgi);
* bailes vai neziņa ir agresijas pamatā: dzīvnieki nav agresīvi pret tiem no kā nav bailes (drozofilas), bet odi, jo vairāk - bites vai lapsenes izraisa jau zināmu agresiju;
* Jo bīstamāk apbruņots dzīvnieks jo retāk izmanto savus ieročus pret sugasbrāļiem, arī cīnoties par mātīti/teritoriju/hierarhiju: čūskas mērās izslejoties nevis kožot viena otrai, ziloņi izslej ausis un taurē. Jo nabadzīgāki ir dzīvnieka ieroči jo nehumānākas cīņas metodes tiek izvēlētas: baloži (miera dūjas) noknābā pretinieku līdz nāvei (dažkārt tas aizņem vairākas stundas), cilvēks (ne zobu, ne nagu) ... neaprakstīsim.
* agresija uzkrājās - augstākstāvošs salamā apakšnieku, apakšnieks salamā strādnieku, strādnieks iesper nedzīvam priekšmetam (kaķim, sunim, sievietei vai bērnam - viss vienā līmenī, galvenais lai nedod pretī);
* hierarhiski apakšējie sit tos, kas nevar aizstāvēties "nedzīvam priekšmetam (kaķim, sunim, sievietei vai bērnam - viss vienā līmenī, galvenais lai nedod pretī)", tajā skaitā logi, atkritumu tvertnes, durvis, telefona būdiņas, tramvaji, tālāk paši turpināsiet domājot par mūsu "bīstamajiem" rajoniem, graustiem u.c.;
* paši bailīgākie un agresīvākie ir tie, kurus visi sit un kuriem ir bail iesist pretī;
* katram vienam "apakšējam" nav drosmes uzbrukt kādam, kas spēj aizsargāties, toties apvienojušies barā var uzbrukt (Maskačkā pa vienam nestaigā).
* Tiešu vardarbību var aizstāt ar spēka demonstrāciju: lielumu, vecumu, ieroču arsenāla uzrādīšanu: valsts vadoņus ierodoties ciemos sagaida ar armijas parādi nevis ar saldumiem un dejojošām meitenēm;
* cilvēka augstas hierarhijas pazīme ir atrasšanās uz postamenta, spalvas, kažokādas, mātītes, mazu bērnu mīlestība (pietiekoši mazu lai neapdraudētu rangu), kaķveidīgā trofeja, prasme lietot valodu, padoto pazemīgās figūras;
* Kad augstākstāvošs (stiprāks) dzīvnieks sit vājāku, atliek tam ieņemt pazemīgu pozu: noslēpt ieročus, ieraut galvu, nogulties uz muguras - tā stiprajam vairs nav bail un viņš uzbrukumu pārtrauc. Cilvēks mēdz arī nepārtraukt.
* Ar hierarhisko agresiju tiek atgādināts katram par savu vietu barā, kā arī tā ir iespēja izlauzties uz "augšu";
* Paviāni "Anubisi" (piedodiet biologi) apvienojas līdzīga vecuma gupās lai ieņemtu augstāku pozīciju nekā stiprāks bara pārstāvis. var apvienoties, bet nekad nav drošības par to, ka situācijā, kad izraisīsies kautiņš biedri nenodos un neatstās vienu kaujas laukā (Saeima);
* ja tomēr šāds bariņš ieņem līderpozīcijas, tad bieži vien notur ilgi - līdz vecuma marasmam (Brežņevs un kompānija);
* Bara virsotnē esošajiem ir profesionāla saslimšana - paranoja: visu laiku liekas, ka kāds grib atņemt varu, neciena, mātītes laiž pa kreisi u.t.t.;
* Makaku vadoņi sāk lamāt padoto un bars "piebeidz" "lamāšanu". Atšķirībā no cilvēkiem makaku vadoņi neuzmundrina aktīvākos lamātājus;
* izteiktāko Hierarhiju veidi cilvēkiem: baznīca, armija, bandas, pusaudžu kompānijas, slikti bērnunami;
* civēks jūtas brīvs ja pieder vairākām nelielām savstarpēji nesaistītām grupām, kur katrā ieņem dažādu rangu un zina, ka var jebkrā brīdī aiziet no visām un veidot jaunu grupu;
* līdzsvarotā cilvēku grupā ir 3 vadoņi: formālais, "pahans" un krietno un cēlo vadonis, savstarpēja vadoņu cīņa nodrošina grupas labsajūtu.

Mīkstmiesi - vai Doļņika raksts beidzās ar 78. lpp?