Tā, kurai zalkši nāk mājās ([info]putnelis) rakstīja,
@ 2004-09-21 17:54:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Bijām pie daktera, Mazumu dūra un asinis analīzēm ņēma. Cūkas. Nav brīnums, ka ārstus par cilvēkiem netur! Kā tādam tik maziņam un sīciņam var durt!
Nokļuvis manās rokās, Mazums ātri nomierinājās, ij notiesāja visus 160 ml piena. Patlaban mājās, gultā, noguris, aizmidzis, pat ēst neprasa...
...aizmirsis...
...bet es aizmirst nevaru...

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]putnelis
2004-09-21 22:27 (saite)
Nu ņemot vērā, ka dzīvoju pirmajā stāvā, tad man nekas nebūtu pretī ;P
Bet es esmu laba māte - man tikai kā jau katrai zīdaiņa māmiņai ir empātija šausmīgi stipra (tas ir tāda spēja sajust ko citi jūt).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]shelly
2004-09-22 09:30 (saite)
Man savukārt kā nežēlīgi ārstu bakstītam un durstītam cilvēkam, kurš pašrocīgi, zobus sakodis, duras trīs reizes nedēļā, empātijas vairs nav vispār. Un kad es atceros, kā pirms kādsa laika, kad man bija parakstītas sistēmas un es gāju pa divām stundam dienā gulēt poliklīnikā (bērnu poliklīnikā) procedūru kabinētā, un tur bļāva no rīta līdz vakaram, lai kā ārstes lalinātos... Es gulēju ar savu adatu vēnā, un biju gatava viņus visus nožņaugt ;)))
Bļaujošas mammas gan nedzirdēju :P

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]putnelis
2004-09-22 11:42 (saite)
mammas pa kluso, piedurknē...
Gan jau savākšos. Apsolu...

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?