Jūtu, ka ir pēdējais laiks uzrakstīt kaut ko, lai Ličī (ja vien viņa te vēl mēdz iegriezties) un pārējie zinātu, ka ar mani viss ok.

Šī vasara Rīgā un Dienas Biznesā bija neiedomājami garlaicīga un depresīva, neskaitot tos pāris chill out vakarus Ostas Skatos un šotu bārā ar dāmām. Man šķiet, ja būtu palikusi Latvijā, es turpinātu norakties garlaicībā un trakos darbos, tāpēc šobrīd lepojos, ka saņēmos un esmu šeit.
Un arī par skolu sāku justies diezgan relaksēti. Dānijas Mediju un Žurnālistikas skolā katru kursu vērtē kā passed/not passed un izrādās, ka tas ir ok arī SZF sistēmai. Līdz ar to mūsu vienīgais pienākums ir atvest 20 kredītpunktus un learning agreement. Principā svarīgākais ir ierasties uz 100% visiem workshopiem un izpildīt visus mājas darbus laicīgi, jo viņiem te būtiskākie raksturlielumi ir punktualitāte un precizitāte.
Pēdējo nedēļu mēs katru dienu un vakaru kaut ko daram, ejam vakariņās pie austrāļiem, dzeram alu jūrmalā vai kādā barčikā. Ļoti daudz cilvēku un komunikācijas, tāpēc nedaudz pietrūkst laika sev un nagu nolakošanai. Bet es taisos lauzt sevi un notriekt atlikušos 4 mēnešus tikpat intensīvā komunikācijā. Kad atbraukšu mājās, tad gan nodzīvošu nedēļu piedžammā un mammas maizē.
Septembra sākumā mums būs nedēļu garas mācības Kopenhāgenā un kaut kādi workshopi starptautiskos mediju uzņēmumos. Savukārt novembrī brauksim uz Strasbūru, which is awesome, jo nekad tur neesmu bijusi.

Cheers!