Londona
Londona. 2. diena.
Londonā ir degvielas krīze. Šodien iebraukšana mūsu hosteļa priekšā esošajā Texaco bija aiztaisīta, automašīnas stāvēja rindā un bloķēja autobusa līniju. Vakar pieejams bija tikai dīzelis, un bendzīntanka darbinieks centās saregulēt visus gribētājus, tostarp mūs, kas izmisīgi centās atrast ieeju savā hostelī (tā atrodas pagalmā aiz bendzīntanka).
Man tomēr jāpieslēdzas pie navigēšanas pa pilsētu, to dara viena meitene no grupas, pārējās 3 tikai seko līdzi, es arī gribēju tikai sekot līdzi, bet tomēr nevaru. Būšu tas, kurš pārbauda transporta izvēli. Stulbais Brexits! Nevaru brīvi lietot 4G, ir jāmaksā papildus naudas. Vēl neesmu savus 500 Mb nopirkusi.
Man arī ir zīmuļi un krītiņi, bet tie tikai stāv un netiek izmantoti. Man būtu jārada vairāk, nevis tikai jādzīvo ikdiena.
Tate Modern muzejā atradu un paņēmu transporta karti, izmēgināju un success - tur ir 15,65 mārciņas. Paldies! Bet nu muzejs nebija tikai ar to lielisks - muzejs bija vienkārši lielisks - es jutos izglītota, jo atpazinu gan dažādu mākslinieku vārdus, gan darbus, viens no lielākajiem wow bija Marsela Dišāna Strūklaka (replika gan). Es vispār sajutu beidzot pasaules elpu sevī, es kaut ko atkal sajutu, man tik ļoti šo vajadzēja! Sorrī, bet ar mūsu muzejiem un māksliniekiem tomēr ir par maz. Un cik ļoti var redzēt, kāds trūkums ir laikmetīgā mākdlas muzeja neesamība. Šeit - daudz bērnu, daudz apmeklētāju, vairāki darbi ar dibeniem un krūtīm un visi dzīvi. Ilgojos pēc tā Rīgā. Kā lai šo procesu paātrinu un ietekmēju? Te gan arī liela atšķirība ir tajā, ka muzejs bija bez maksas. Varēja ziedot, bet varēja arī neziedot. Pie mums muzejs maksā 7 eur, tā tomēr ir liela nauda.
Ēdu Maķītī vīgan vrapu. Bija labs, nebija izcils, bet toties garšoju ko tādu pirmo reizi. Tagad dodamies atkal ar metro uz savu galu, tur laikam jāpasēž ar citiem un jāpatusē, jo ārā vienkārši līst lietus.