| Lauki apsnigušām rasām | 02:42 pm |
|---|
|
Stereotipiski vācieši vāc izkliedētas kaņepes. Leoparda baļķi
grauž koku un pusē viss sadrupis zobu emalja pus-vāze. Apsedziet
ar vēstuli un pistoli duriet krūtīs. Lauki apsnikuģis rasām ir
aizmugurējie riteņi uz trases. Ir balons piedzerts pie zemes.
Žņaugt balona striķi ar kājām, plēst balonam matus un kost. Aizgāja
balonam mājas augstu kokā, kur uzkāpt un ceļmalas akmeņus kabatās
savazātus, izbērtās smiltīs, karājoties. |
|
Saliku pīkstuļus rindotās violetās, kārtībai jābūt uz jumta
un korēs jābūt kārtībai dziļi statujās un augšā pie priedēm
mēs laupījām saturu. Piebrauca brāļi ar Ludvigu IV, mēness tiem
spīdēja pakaļ un nomaļus. Raizējās kognitīvs, stirnas pie ausīm,
mēness to neredz, tam gribas kauties. Mēnesi atvedīsim, strupi
noskaldīsim, klaigāsim dzejas vakara galvā. Nu, tagad mudīgi, sapakosim
jā, sapakosim |
| Man nepietiek lakotiem nagiem | 02:55 pm |
|---|
|
Un vai tev pietiek, vai nepietrūkst? Sīkas skujas pie lūpām,
vārnu atvasara pār snigšanai gataviem. Mūris veldzē delverus
peldē izgājis sirpis un kapā, kāš ainavas rudimentāri. Vaicās,
vai bijāt, jā, bijām, skumīgi klusēs, paražas. Nu, tagad mudīgi,
klusē. Nu, tagad, drīzāk nekā nekad, bet tagad mudīgi. Laižamies,
skrienam uz perona, Pedvāle klusē, skrienam uz
pīpot, skrienam ledenēs. Mērīties skatieniem burkānu slazdā,
mērīties led
ledus maisā, ledus kaisa, slīd panorāma ratata tratata |
| Mēs laimējām maizi, jo esam salauzti | 02:59 pm |
|---|
|
Un jūra teica - putas pūtiet, pret zobiem atspēries
un pūš. Un pūšam pretī, netiek līdzi vējam. Un burās
rododendri aug. Mēs pieklusuši pīlēs lavierējam, kur
vien tiek. Maigā maka saulē skopulība lō. Burkas,
birkas, etiķetes, koķetas tripletas. Mūs Mozus
laida laukā, ārā saule korelatīvi. Colgate kontūzija
Kaira, Bizantija, Mozambika, Sixīlija, Beiruta,
Mozambika reloaded, nāve jūnijā, venēcijā, Mozambikā III,
Klaipēda piemirsta, Klaipēda stutē, Klaipēda stutē II.
Mēness klusē, mēness dārgs, zobi dārgi, tāpēc klusē.
Klusē arī tu mans draugs, Mozambika dus |
| Kadiķi ledaina vairuma | 03:05 pm |
|---|
|
Mēs mūsu valsts lingvistikā esam pametuši
novārtā tādas lietas kā neparastus sižetus,
mēs tikai kontrolējam, lai mūs neapskauž. Mēs,
kas esam tik dievišķi, bet pārējos gadījumos
liekēži un lieli vīri vareniem bērniem un vēderiem,
mēs uzņemam filmu - "Sieva, bērns un suns", mēs
to visu iegrožojam jums par prieku, jo mums
gribētos grāmatu plauktā ieliet krūzīti silta piena,
jo mēs gribam redzēt, kā jūsu sajūgs panes
strauju pagriezienu uz nokaisīta ledus un pērles
pārplīst pušu, izveļas valstsvīrs ar pudu kāda
smuka bērnelīša. Mēs jums iegaumēsim lūk ko, mēs jūs noguldīsim
lūk ko, murmina un bišu mārītes starpina starp birumu,
starp teikumu un starp teiku locekļiem iemetas
krampis, vai jūsu teikums bija likvīds vīrietis,
vai tam bija visas reglamentā parādītas tiesības,
vai jūs lūdzu kā visuma galva nepiederētu man mūžīgi,
vai jūs. utt. |
| Kabacis nonācis ledājā | 03:10 pm |
|---|
|
Bēt jūs tur kungs strīpainās biksēs trešā rindā
no beigām nobeidzāties no skumjām pie jūsu beigām
sāksim jaunu sākumu, bet bez beigām, jūsu bikses
internātam, viņš mums apkārt intendanta bikses,
brillēs sakapātas strutas, pagaidiet, tas ir mazliet
par to pašu. Ko jūs teicāt, cienīts kungs, mēs jums
nedzirdējām līdzi, jūsu vārdi mums ir sveši, tagad
tie ir svēti vārdi no jums pie mums, sekosim kur
vien jūs iesiet, bet ja nezināsim kurp, tad mēs
un jūs. Mundieris skaita skaistas skudras skraida
bet neparāda sevi, izrāde tāda, ka skatuve staba |
| Pārmet sabalansētu pārtiku | 03:13 pm |
|---|
|
Pār mūsu redeļu soliem vairāki rudzi tādi kā mēs
paši, tikai viņiem kaut kas pietrūkst no tā, kā
mums nav. Kā nav? Tā kā jūs mūs neklausāt, tā mēs
jūs neklausām, mēs neklausām, ko jūs sakāt, mēs
visi tie, kas neklausām, mēs rudzos redzam savas sēras,
mēs ar jums no visām sētas pusēm, visos Sēlijas
apgabalos un provincēs un mēs gribētu jūs pielauzt
parakstīties, jo mums gribētos jūs savā provincē, b
et mēs nevaram jūs atļauties, tādēļ lūdzu, bet bez
jokiem šoreiz tā lai viss ir kārtībā un lai mēs
par jums vēl dzirdam šajā gaišā padarīšanā, kas
mūs tik stipri saviļņo. |
| Kastrolis dzidra vīna | 03:42 pm |
|---|
|
Ielejiet man mazo Murjāņu sporta skolu un
nelieciet gaidīt, savādāk man izmainīsies seja,
nevarēs nosēdēt sporta solā, kājas kūļāsies, bet
gariem tievie beņķi aizsniegsies līdz basketbola
groziem un sasies tos tievās sārtās līnijās, ka
pat brigadierim Ļeontjevam būs kauns par mūsu
komandas sniegumu sacensību dienā visus nosvēra
un lika pietupties mazo cikucaku treniņam un
notestējuši upes lejteci, tie ņēmās gaiņāt prom
prostitūtas, blakusproduktus, un piesārņojums
starptautiskajos ūdeņos bija pārsniedzis normu. |
| Moku kambara svabadais katls | 03:49 pm |
|---|
|
You guys are grand total masters. Čum un mudž un
mēs totāli iepērām, džeki, mēs totāli. Rullē tālāk,
M.R. Reizumis mums gadījās, labi es atklāšos, bet tas
būs tā kā un tūlīt pat, bet ne uzreiz, ne tūlīt. Lopi.
Mēs ar to mērkaķi bijām lauzuši avis un mums ar to
pērtiķi pietrūka pagales iespraustas sniegotās
un arī virsotnēs un arī mūs, kas esam stabili, mundri
un tērēti, mēs lauzām avis, lauzām tās stāvi,
lavierējām starp lietu un tās koku, apkārtmēru, asi,
patmīlu un strupceļu pragmatisma priekšā. |
|
Viņš bija tīrs baltā trokšņa avots, bet mēs viņu ierakstījām
neopopulārā leiblā, lai viņu atšķirtu našķi no mūsu pašpāju
pankiem tas lika ievilkties dziļāk biksēs un visas bailes
viņi norakstīja uz narkotisku vaļņu celtām psihozēm, tādēļ
dzīvajā dzīvē ne no kā nebaidījās, tikai pietipināja ar
pirkstiem pa galda sveram pusi un mēs arī noticējām, ka
rūtiņas ir viss, kas vajadzīgs dzejas vakaram, mēs ierakstījām
savus jaunākos kopojumus jums pieejamā formātā un nolikām
savas galvas terases pusē, mēs lauzām sev rokas, cik
tālu bijām no sapratnes, ko patiesībā darām, bet bijām
droši, ka kaut kur kaut kad tam radīsies attaisnojums
un ka pat simts tūkstoši mērkaķu nevarētu izlidot
kosmosā, ja viena gada laikā tiem izbarotu visus
zemeslodes banānus vai žirafēm tiktu piešķirts pieczvaigžņu
lepoarda ordenis, ar kura palīdzību tām tiktu investēta vara
pār ziloņu baltajiem kauliņiem klavieres demolēt uz
Viņas Augstības veselību un sociālo apdrošināšanu izpīpēt
traukā kā to Svētais Augustīns bija priekšstatījis savā
operētājsistēmā par spīti visiem Vatikāna iebildumiem
melnās maģijas sakarā un sakramentālu ādas pārpalikumu
veidotā muzejiskā vērtība mūs pārcēla laikā kā Skroderdienas
vienām plastmasas biksēm rokās lēja laimi
pa taisno zarnās un no tā gaviles bija it spēcīgas. |
| Svinētājos skāde nodarīta | 04:03 pm |
|---|
|
Bet jūs, ko iedomājies, savēluši strausu spalvas,
klepus rauši pakaļ kliedz, lai tiem atnes kaut ko aunu
vai vēl labāk - paši kliedz. Bet es stāvu uz podesta
tāda mazliet pacelta piedestāla un smagi akmeņi pār
mani veļas savu miesu nešķērsojot. Es viņiem saku, lai
izbeidz man darīt kaunu uz šī apcirkņa, bet viņi lieli
savā prātā nedod man ne pieskarties, tādēļ es
sagatavoju sietspiedi darba kārtība ievērota tagad
iestiprinu savu dūšu, kungs, un jūsu, metīsimies
lejā šajās bravūrīgās skavās un ledus laikmets
pušu plēsts netēlotā atlētikā, būsim mauri. |
|
Jūsu vārds ir Ansis, kas ir AAnsis, tas būs mūsu draugs
un rūks uz mums, kad atstās aeroplānu vai kādu citu zīmi
mūsu draugu lokā vai puslokā kā ātoms vai atoms. Tomāts,
jūsu draugs tomāts, gribētos ar jums par tomātiem parevidēt.
Rēvija ar tomātu zupu un sultānu likopodiju vai arī tā,
kā jūs reiz ieminējāties, teicāt, es lekšu pa logu
ar rūti skiču lustru briketes, mēs lauzīsimies rokām,
lūdzu, lauzieties citur, stacijā pie lūkas šmulīgi. Visa
atvasara Visa. Nu labi nūbs nulles centners skops, lūps
un lūpa pa apli uz apli uz atvadām uz Saulcerītēm DS. |
|
Pavaicājiet klepum par smaragda pelmeņiem ar ogām,
kā jau jūs iedomājāties, mūsu pusē sastapts sirds
dziļumos un mutācijas iznāca varenas cacas un mauglis
ar ogli zīmēja zīles mēs arī iepazināmies tikai vakar,
kad no ziemas sastapšanās izvirzījumiem mūs atpazina ar
tādu sienāzi kā stereotipisku videomontāžu un sudrabs
tika izvietots skābos verandas brīnumos un brīnums
sastapās tieši mūsdienās un gribēja sastapt tikai
vajadzīgo un sudraba verandas mūs izpostīja tikai
tad, kad mēness beidzās ar verandu zilskābes veidni
un mums pietika ar to stropu, ko sagatavojām. |
|
aizgāju vingrot, bet tur viss ciet nevis vaļā kā pirmdienā |
| Nojumes burzmā sildījām gāzi | 09:03 pm |
|---|
|
Bet piepeši mēs apstājāmies kā ceļotāji klintī un no
mūsu platajām biksēm sijājās akmentiņi un kala mums
sirdis ar tēraudā mērcētiem sirds babuīniem vai arī
viņu platleņķī izkrāsoto birumu tieši seja mums likās
beidzamā sasiešanas beidzamā sniegā vai pēdējā kapličā
tagad tomēr tas atspiedās ar resnāko no bijušā gara
un zināms tikai bijušais sintētisms, bet tolaik tas
izbira tikai skaidrākās no beidzamā biezums
tikai skaitliskā dzidrumā un bojājās tikai ārpuses,
tomēr skaidri bija zināms sinusoīdas bijušajā sarakstā,
tagad lielākais beidzamais kudrjancevs un mošķis meta
liesmas brēca un kaitināja sienās bijām uz visiem dusmās
kā pēdējie pērtiķi tikai vajadzēja ieripot un galvot
pret mūsu vizējumu un sākās plikais noskrējiens |
| Skabargu nomierinātāji | 09:23 pm |
|---|
|
Bet jūs, lūdzu, ļāvāt mums pietupties tikai tajās vietās, kur man
bija sapratne par proliferāciju. Un dūnas no tā atvērās kā sauja skrandainu poltraku,
nevis dižās dzērvēs mēs Rundāles pili nonesām no pamatiem, jo mums tā likās iluzora,
bet sudrabs bija visās tasēs izliektās no sviedru un sniega, bet tas jau viendienītis,
mēs to redzēt nevēlējāmies. |
|
Man nešķita, ka tiek pārkāpta robeža, aiz kuras visas svētās sukas būs nedienas no vienas vietas pretējā gada redzējumā un man pat šķita, ka redzes raugs no maizes pieblīvētā stīvuma ļāva nomierināt nervus tikai virzienā, kas pretdabīgā radījuma izzāģētā stīvumā ravēja dzīslas tieši ādā iekšā kā bezbērnu bezbiļetnieks sirmgalvis jūra pats savā pasē parakstījies kā rasētu cilindrisku konusu un ieslēgtu tā darbību nepiemērotā bērnam skeptiskā brīdī un drosmi apzadzies nesas pret fašistisko krieviju dzeltenes līfletes plivinādams, jo uzskata, ka nebūtība atdzīvinās tā pāridarījumus un neļaus nolaisties līdz kardinālam iestarpinājumam tajā varbūtībā, ko mēs aptesām no rīta un neļāvām tai izgulēties saullēktā. |
| Vaidu mazos baseinos | 09:31 pm |
|---|
|
Bet tas pietrūkās un lika mums sacelties kājās kā dejot uz vienas kājas tā tasē iesprūduši zuši ledainiem acu āboliem un krūtīm kā izriestām brunetēm ļāva mums savā patvaļā uzdarboties tamlīdzīgās iespējās, kas ar brošūras palīdzību bija zilskābenēm parašūtus sašuvusi ar vīra nelaiķa leitnanta krūtīm un ūsās tai bija redzamas skeleta pazīmes un skeleta tējas skeletea membrānas izšāva mums pulveri no zem kājām apakšā bija durvis ko apsargāja dzemdības un mums izvirda patskaņu lietus sniega vērienīgajos Tukumos. |
|
Uz Nācereti nācām no tālām malām un mūs gaidīja atplestām rokām priesteris rakaris ar staigājošiem pirkstiem sagaidīja mūs skolas dārzā un bērnudārza audzinātāja piekodināta nenoklīst no grupas, jo jaguāri sirojot šajā laikā ap pusdienām tiem itin labi patīkot pajokot un mēs noticējuši galvu reibinošai veiksmei sapratām, ka mūsu patvaldības organisms būs atstājis mūs prātvēderu patēriņam tikai tik ilgi, kamēr mūsu rudzu lauki atvēsināti zem lietus paražas nolīst tikai siltajos vezumos un nedienas mūs pagaismos trūkumcietēju cementā kā bezierunu pieblīvētās maskās uz ledusskapja. |
| Nedienu aizrijēja | 10:18 pm |
|---|
|
Beidzot bija sācies sabats un nedienas pārtraukušas savu raidlaiku laminēja grīdas tēva istabā kā būtu sen piedzimušas, bet tikai tagad atguvušas arodu mantojumā no sendienu lādītēm, kur skaistas jaunavas bikli tērzē azimuta šķēlumos, laika sprīdis strikti runājot iznācis ārpus sienām un vēl nebija mūs iepazīstinājis ar redzamo pasaules daļu, tādēļ mēs gluži sakarsuši nesām iekšā spaiņus ar ūdeni un pincetes zobos sirdi plosoši viļņi burzmas pašās sirdī un kapitulēja armijas dzimta no mīnusa uz plus divdesmit trīs. Vēlīna recenzija. |
|
|