Saliku pīkstuļus rindotās violetās, kārtībai jābūt uz jumta un korēs jābūt kārtībai dziļi statujās un augšā pie priedēm mēs laupījām saturu. Piebrauca brāļi ar Ludvigu IV, mēness tiem spīdēja pakaļ un nomaļus. Raizējās kognitīvs, stirnas pie ausīm, mēness to neredz, tam gribas kauties. Mēnesi atvedīsim, strupi noskaldīsim, klaigāsim dzejas vakara galvā. Nu, tagad mudīgi, sapakosim jā, sapakosim |