Man nešķita, ka tiek pārkāpta robeža, aiz kuras visas svētās sukas būs nedienas no vienas vietas pretējā gada redzējumā un man pat šķita, ka redzes raugs no maizes pieblīvētā stīvuma ļāva nomierināt nervus tikai virzienā, kas pretdabīgā radījuma izzāģētā stīvumā ravēja dzīslas tieši ādā iekšā kā bezbērnu bezbiļetnieks sirmgalvis jūra pats savā pasē parakstījies kā rasētu cilindrisku konusu un ieslēgtu tā darbību nepiemērotā bērnam skeptiskā brīdī un drosmi apzadzies nesas pret fašistisko krieviju dzeltenes līfletes plivinādams, jo uzskata, ka nebūtība atdzīvinās tā pāridarījumus un neļaus nolaisties līdz kardinālam iestarpinājumam tajā varbūtībā, ko mēs aptesām no rīta un neļāvām tai izgulēties saullēktā. |