Bet jūs, ko iedomājies, savēluši strausu spalvas,
klepus rauši pakaļ kliedz, lai tiem atnes kaut ko aunu
vai vēl labāk - paši kliedz. Bet es stāvu uz podesta
tāda mazliet pacelta piedestāla un smagi akmeņi pār
mani veļas savu miesu nešķērsojot. Es viņiem saku, lai
izbeidz man darīt kaunu uz šī apcirkņa, bet viņi lieli
savā prātā nedod man ne pieskarties, tādēļ es
sagatavoju sietspiedi darba kārtība ievērota tagad
iestiprinu savu dūšu, kungs, un jūsu, metīsimies
lejā šajās bravūrīgās skavās un ledus laikmets
pušu plēsts netēlotā atlētikā, būsim mauri. |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
