|
Uz Nācereti nācām no tālām malām un mūs gaidīja atplestām rokām priesteris rakaris ar staigājošiem pirkstiem sagaidīja mūs skolas dārzā un bērnudārza audzinātāja piekodināta nenoklīst no grupas, jo jaguāri sirojot šajā laikā ap pusdienām tiem itin labi patīkot pajokot un mēs noticējuši galvu reibinošai veiksmei sapratām, ka mūsu patvaldības organisms būs atstājis mūs prātvēderu patēriņam tikai tik ilgi, kamēr mūsu rudzu lauki atvēsināti zem lietus paražas nolīst tikai siltajos vezumos un nedienas mūs pagaismos trūkumcietēju cementā kā bezierunu pieblīvētās maskās uz ledusskapja. |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
