Augusta Debesis

Nekādu īpašu pretrunu ikdienas sarunas līmenim. Neesam tak konferencē, kur katru tēzi pirms izteikšanas 100x jānoslīpē un atsauces jāpiemeklē. :)

Valodas pareizību vai nepareizība visnotaļ precīzi definēta IzM akreditētajā latviešu valodas programmā vidusskolām. Tb ja vēlies korektāk, tad var teikt, ka 99% tautiešu nezina dzimto valodu tādā līmenī, kāds latviešu valodas vidusskolas kursā tiek apzīmēts "labi/lieliski", kā arī to, ka vairuma tautieša vārdu krājums ir tikai ~20-30% no latviešu valodas vārdu krājuma.

Protams, ja valodas pareizību vai nepareizību mēra pēc tā, kā šo valodu lieto dzimtās valodas pratējs, tad var apgalvot, ka skolā kā "dzimto valodu" māca pavisam ko citu, kas nekādi nav dzimtā valoda, jo tautieši tajā nerunā un vāji saprot. Vienīgais, tad jārunā drīzāk par "valodām", jo katram tad sanāk sava valoda, kuras vārdu krājums dažviet pārklājas un ļauj saprasties šo valodu lietotājiem. Man šķiet gana dīvaini, bet jāuzvaicā būs tiem valodniekiem - šiem sava profesionālā kazuistika, par kuru man nav ne jausmas. :)

(Reply)(Parent) (Thread)

>> Valodas pareizību vai nepareizība visnotaļ precīzi definēta IzM akreditētajā latviešu valodas programmā vidusskolām.

Ha, ha! Kurš gan tos tagad ir pieņēmis par pareizības standartu? Lielākā daļa no tiem vienkārši ir deskriptīvistu murgi, kam nav nekāda sakara pat ar formālā stila valodu nemaz nerunājot par pareizu sarunvalodu.

Jā, arī sarunvaloda var būt pareiza vai nepareiza, un tas kļūst acīmredzami, kad tajā sāk runāt cittautieši, kas apguvuši to kā otru valodu. Un vispārīgi runājot, sarunvaloda ir daudz bagātāka par visām noslīpētajām konferences līmeņa tēzēm, bet pretēji daudzu maldīgajiem priekšstatiem – individuālā līmenī tā mēdz būt arī daudz normētāka nekā formālā rakstu valoda.

(Reply)(Parent)