Augusta DebesisKeep It Simple |
| ||||||||||||||
Zini, es no savas pieredzes (vecāki 200 km attālumā un nu jau praktiski pieaudzis dēls man kā mātei) varu teikt, ka arī bez dramatiskiem izkliedzieniem "Tu vairs neesi mans bērns/māte!" ir tā, kā Puce raksta. Un tā tam normāli arī būtu jābūt - bērni aiziet savā dzīvē un veido savu ligzdu ar saviem bērniem. Galu galā mēs "atdodam uz priekšu". Tas, protams, neizslēdz to, ka vecvecāki reizēm pieskata mazbērnus, bērni atbrauc/atnāk pie vecākiem un palīdz viņiem kādās ikdienas rūpēs, tiek svinēti kopīgi svētki utt. Bet viņi vairs nedzīvo viens otra dzīvi, kā tas pamatā bija, kad bērni vēl dzīvoja "ligzdā". Kamēr vecīts ar vecenīti turpina vairāk vai mazāk harmoniski dzīvot viens otram.
Nu vismaz es tā saprotu to, ko Puce raksta:)
Jā, tas ir kaut kāds cits aspekts.
Man vairāk jādomā par to, ka mēdz būt bijušie vīri/sievas, bet nemēdz būt bijušie bērni/vecāki. Un ka pat tad, ja "nāve šķir", laulāto var dabūt citu, kamēr nākamais bērns nevar aizstāt zaudēto, ja, tpu, tpu, tpu, nākas kādu bērnu zaudēt.
Nu jā, tas protams ir pilnīgi cits aspekts:)))
Ar domu, ka nākamais parneris "aizstāj" to, kurš nomiris? Klau, vai Tu kādreiz arī loģiski padomā, ko raksti?
Vēl jo vairāk tādēļ, ka Tavā gadījumā gan viens, gan otrs ir teorētisks pasākums.
O, šo uzbraucienu par "teorētiskumu" es gaidīju.:) Bet negrasos uz to reaģēt, jo tas ir tīrais Ad Hominem.
Jā, mazliet neveikli izteicos. Protams, arī katrs nākamais partneris nav iepriekšējā aizstājējs, tās katrreiz ir pavisam citas divu cilvēku attiecības. Un tomēr sievas/vīra loma ietver zināmu aizstājamību, kamēr vismaz kā vecāks tu esi vienīgais un neaizstājamais.
Kļūdies. Arī vecāka loma ir aizstājama. Visvairāk neaizstājamu cilvēku, kā mums visiem labi ir zināms, ir kapos. Un mēdz būt dažādi iemesli, kādēļ bērnam vajadzīgi citi vecāki.
Bet vispār pilnīgi ne par to bija šis posts un stāsts.
OK, stāsts tiešām mums katrai ir par ko citu, tāpēc liksim tam punktu.:)
Ūja, ūja, nau jau gan. Ne vienu, ne otru nevar aizstāt. Un arī vecākus nevar. Un vecvecākus. Nevienu no mīļotajiem, tā ja. Man žēl, ja tā nav.
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||