Guļu gultā un rakstu tumšā grāmatā ar dzeltenām, raupjām lapām. Tinte ir melna un piesātināta. Reizēm tā uz papīra atstāj pleķus. Man priekšā ir atvērts logs, pa kuru ielaužas svelmains un spēcīgs vasaras vējš. Debesis strauji aizpamst zilganpelēkiem mākoņiem. Visa šī kombinācija ir ļoti savāda un satraucoša. Brīžiem šķiet, ka vējš ielauzīsies manī tieši tādā pat veidā, kā tas iespiežas istabā. Tad mans saturs būs vienīgi tā asais smilšpapīra sausums, bet es pati- tikai telpa, kuras sienas tas aplaiza. Esmu gatava jebkurā brīdī padoties tam.