psychedelic ([info]psychedelic) rakstīja,
@ 2005-06-28 13:51:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry

 

Guļu gultā un rakstu tumšā grāmatā ar dzeltenām, raupjām lapām. Tinte ir melna un piesātināta. Reizēm tā uz papīra atstāj pleķus. Man priekšā ir atvērts logs, pa kuru ielaužas svelmains un spēcīgs vasaras vējš. Debesis strauji aizpamst zilganpelēkiem mākoņiem. Visa šī kombinācija ir ļoti savāda un satraucoša. Brīžiem šķiet, ka vējš ielauzīsies manī tieši tādā pat veidā, kā tas iespiežas istabā. Tad mans saturs būs vienīgi tā asais smilšpapīra sausums, bet es pati- tikai telpa, kuras sienas tas aplaiza. Esmu gatava jebkurā brīdī padoties tam.



(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]pierro
2005-06-28 22:57 (saite)
Neljaujies tuksham, nekurienes veejam. Neljauj tam paarnjemt sevi. Skaties tam aciis. Staavi tam blakus, ej ar vinju, bet nesapluusti vienaa. Tu kljuusi pati par veeju, kas nekur nepiekjeras, un salauzh visu, kam skrien paari.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]psychedelic
2005-06-29 12:24 (saite)
Jā, tā ir. Bet ļoti grūti ir tam nepadoties...

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?