man ļoti patīk vilcieni, it īpaši tie, kuri brauc ilgāk par stundu. šodien vagonā bija svetlana - pieklājīga izskata dāma uz gadiem 35, galīgi sadzērusies aliņu. sīkumos bazaru nedzirdēju, jo viņa bija vagona otrā galā, bet runāja viņa daudz un skaļi. no sākuma viņa pārmeta vienu krēslu rindu priekšā sēdošam pensionāru pārim, ka viņi ved puķes, viņa nevarot paciest to smaku, kāpēc visiem dēļ viņiem esot jācieš. tad viņa pārprasīja visiem pārējiem pasažieriem, vai tad esot kāds, kuram tā smaka netraucē. visi smaidīja un teica, ka vispār nejūtot, uz ko sveta atbildēja ar lamām. pēc tam viņa pie pretējā loga sēdošajām sievietēm ar kaķi sāka gruzīt par to, ka viņu kaķis pilnīgi noteikti ir slims un ka aplipinās visu vagonu. pēc tam viņa pieklusa un es turpināju lasīt grāmatu un klausīties austiņas. pēc pāris minūtēm, paceļot acis no ārkārtīgi aizraujošās lasāmvielas, redzu, ka svetlana ir piesēdusies pie jau minētajām sievietēm, paņēmusi to pašu kaķi rokās un briesmīgi mīļo un ucina. pēc tam viņa atdeva kaķi kundzēm un atgriezās savā vietā. nepagāja ne pāris minūtes, kad viņa jau atkal sāka lamāt sievietes, ka viņu kaķis ir galīgi slims un dot citus padomus. pēc nākamās pieturas, kurā izkāpa gan sievietes ar kaķi, gan pāris ar puķēm, svetlana paņēma savu somu, kurā bija pusciska (litrīgais aliņš), un maisu, kurā bija sarkanas neļķes un paziņoja visam vagonam, ka viņa ejot uz tualeti. mantas viņai jāņemot līdzi, jo savādāk viņu apzags. pēcāk, kad mums ar svetlanu sanāca kāpt laukā vienā pieturā, mēs iepazināmies. svetlana, tikko izgājusi no tualetes, pogāja ciet bikses un teica, ka tūliņ būs ciet. vēl svetlana prasīja, vai es kādai esmu kādreiz dāvājis lillijas laivā uz āraišu ezera. atbildēju, ka neesmu gan. viņai viņas 'maļčiks' esot gan dāvinājis, romantika. tad viņai nokrita saulenes uz grīdas, izkrita stikliņš laukā, bet svetlanai vienalga. vēl sveta man paziņoja, ka viņai esot 39 grādu temperatūra, ka esot briesmīgi karsts.
vēl vienā no maniem neseniem braucieniem vilcienā iekāpa ieķēris onkulis, kurš nenormāli smuki dziedāja. tēmas mainījās no dziesmas par dzimteni krieviju līdz man nedzirdētām latviešu tautas dziesmām. izklausās stulbi, bet sajūta pilnīgi kā vecā krievu filmā.
'klausīties austiņas' es lietoju apzināti un iesaku to darīt arī jums, jo izklausās forši. aizraujošā literatūra ir grāmata 'andromēdas celms' par bioloģisko katastrofu. es tikai jau ne pirmo reizi nevaru saprast, vai tikai nav tā, ka man tādas grāmatas liekas aizraujošas, jo man nav ne mazākās nojausmas par pieminētajām slimībām un bioloģiskajiem procesiem.
vēl pie skaistas dienas notikumiem pieminams ir čalis, kuru pēc izskata var stereotipiski iedalīt pie rajona čaļiem - ādas jakā, sporta biksēs. viņš bērnudārza teritorijā spēlējās ar mazu suni - skrēja apkārt nojumei un suns skrēja viņam pakaļ.