Tu jau zini, ka nekādi vārdi nespēj mierināt. Tagad pati līdz kaulam to saprotu. Kad man tas kamols kaklā (un tāds šobrīd ir ļoti bieži), es vienkārši ļaujos tām skumjām un raudu kaut visu nakti no vietas. Neko jau nevaram izmainīt, tikai samierināties un mācīties no tā.

Bet, jā, es arī atklāju sev pareizticīgo baznīcu, lai arī no pareizticības neko nesaprotu. Bet tur ir tāds miers, kāds nav citās baznīcās. Tāds pat vieglums un gaišums. Janvārī un februārī teju pārdienas gāju likt svecītes un kaut kā tas arī palīdzēja.

Sūtu Tev labās domas!