|
|
|
January 2nd, 2026
martcore
 | 05:25 pm
Rīgā, Bauskas ielā, piektdien, 2. janvārī, pēcpusdienā pēc sprādziena sagruvušas konstrukcijas piecstāvu ēkas augšējos stāvos.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā informē, ka glābēji plkst. 15.20 saņēmuši izsaukumu uz Bauskas ielu, Rīgā, kur piecstāvu daudzdzīvokļu ēkā, pēc sākotnējas informācijas, sabrukušas konstrukcijas ēkas augšējos stāvos.
"Sākotnējā informācija liecina, ka nenoskaidrota persona, iespējams, veikusi gāzes vada demontāžu, kas izraisīja sprādzienu. Šobrīd tiek skaidroti notikušā apstākļi,
" Latvijas Televīzijai norādīja Valsts policijā.
Rīgas domē norāda, ka patlaban no ēkas evakuēti vairāk nekā 40 iedzīvotāji, viņiem nodrošināta iespēja uzturēties "Rīgas satiksmes" autobusos un tiek sniegta visa iespējamā palīdzība. Tuvākajā laikā ēku apsekos būvinspektors, lai varētu lemt par tās tālāko ekspluatāciju.
----------------------------------------------
tas ir, kāds ir izdomājis griezt gāzes trubu ar autogēnu?
|
aborigens
 | 02:12 pm
Cik bieži ir jāmaina ūdens pelmeņiem (joks)
|
prtg
 | 12:38 am
Pluribus (S1, 2025)
|
kochka
 | 12:09 am - Sāksim ar citātu par lasītprieku
"A book to me is like a friend, a shelter, advice, an argument with someone who cares enough to argue with me for a better answer than the one we both already have. Books aren’t just a door to another world — each book is part of a door to the whole world, a door that always has more behind it. Which is why I still can’t think of anything I’d rather do more than read."
|
aborigens
| 12:07 am
Cibas tradīcija par mēnešiem, tomēr ir labākais veids kā kopsavilkt gadu bez pārspīlējumiem un nobīdēm:
Es gribu prieku no publikācijas nevis to pretīgo savelkošo kunkuli.
Sapias vina liques et spatio brevi spem longam reseces.
satiku savu progresīvo draudzeni, kura teica, ka viņai besī visa šī histēŗija, cilvēki šķiet nojūgušies.
Neizbrīnīšos, ja eitanāzijas optimālais vecums kādā brīdī izrādīsies 40.
Gatavojoties jūnija intensīvajam svc pamēģināju šodien noiet 40 km, jo bažījos, ka tas būs pāri maniem spēkiem.
Izlasīju "Tu dzīvosi mūžīgi, ja kāds mākslinieks tevī iemīlēsies" un uzreiz iedomājos par ctulhu
var izveidot ne tikai elkus bet arī velnus - uzskatot, ka ļaunums koncentrējas vienā punktā, parādībā, priekšmetu kategorijā tipa "Mobijā Dikā".
Vernole uz Lecce caur Acquarica di Lecce, Acaya un Merine.
Viņš, protams, bija izcils dažādu laikmetu sabiedrību diagnostiķis, taču tai pašā laikā arī absolūts racionālists.
Šis, iespējams, būs ļoti riskants minējums un tomēr: jo iecietīgākas kļūst lielās kristīgās konfesijas, jo neiecietīgāka kļūst sekulārā politika?
Kopā šajā nednogā esmu gulējusi 10 stundas, bijusi uz diviem pasākumiem, pie ārsta un uz diviem dievkalpojumiem.
Naktī viss ir tik jēgpilni.
|
January 1st, 2026
putnupr
 | 02:04 pm
Tikko attapos, ka JG neko neievēlējos.
Jāpaļaujas.
|
au
 | 01:37 pm
2025tajā -
janvārī bija nednogale berlīnē ar kolēģiem,
februārī londonas nedēļa ar ģimeni februārī un pusnedēļa varšavā ar kolēģiem,
martā bija garā nednogale ar vīru malagā,
aprīlī nedēļa rumānijā ar draudzenēm,
maijā bija episkās divas nedēļas uzbekistānā kuratoru rezidencē,
jūnijā īss divdiennieks tallinā ar draudzenēm,
(vasarā nav jāceļo, - latvijā vislabāk),
oktobrī piecas dienas Stambulā ar draudzenēm un nedēļa maltā ar ģimeni,
novembrī īss izskrējiens uz norvēģiju ar vecāko bērnu,
decembrī divas reizes kopenhāgena - pa piecām un divām dienām katra.
šogad, lūdzu, vairāk un tālāk, un ilgāk!
|
putnupr
| 09:48 am
Vakar 23.40 vēl paspēju katlu piededzinot, vārot sunim tītara fileju
|
prtg
| 01:34 am
Nu, tad sākam!
|
December 31st, 2025
putnupr
| 03:25 pm
Netieku ārā no auto - visas radio "Naba" dziesmas šodien spešl for mī
|
martcore
| 10:40 am
no elektrisko spēļu hronikām
tā teikt, var aiziet atvadīties
|
fjokla
 | 10:09 am - Gada kopsavilkums, ja tā paskatās
iezīmīgs ar 2 pareiziem lēmumiem - "Balto Dāmu" un "lai deg, elles liesmās, visi tilti"
Sāksim ar pirmo
tas bija ap ceriņu ziedēšanas laiku, kad nu mums šovasar tas bija, viss ar klimatiskām nobīdēm taču, bet, vārdsakot, sirds asiņošana pēz Zaķīša bija nedaudz pierimusi un sāku pastiprināti sekot visādām patversmju lapām feisbūkā, bet viss tik sarežģīti, tik sarežģīti. Tobrīd vēl strādāju un jauno likumu pa suņu adopciju nu nekādi nevarēju izpildīt. NU, tur tagad prasa 4 vizītes pie noskatītā sunīša un, Rīgā pieejamajām tādi jokaini darba laiki, no desmitiem līdz trijiem, lai. Karočīt, kaut kas neizpildāms fiziski.
Reiz aktīvi iesaistījos Ķengaraga garāžās mītošā netveramā Džo epopejā, bet ne pagaidu auklēm patiku nevirtuāla es, ne suns, satikts jau patversmē, tomēr beidzot sagūstītais bija manējais pēc abpusēja ņuha.
Nulūk, bet vienā tādā jaukā dienā, ap to ceriņu ziedēšanas laiku, skatos klejo pa internetu palīgā sauciens,sak, tā un tā, saimniece nopietnos gados un gaida rindā uz pansionātu, radinieki sunīti uzņemt nevar, jo pašiem pilna māja, bet omes luteklis baismas izvēles priekšā, jo 11 gadu, tā un šitā.
Rakstu, domāju, grēks neapjautāties, otrā galā omes vedekla uzreiz līksmi pretim, katrā gadījumā, viss norisa tik zibenīgi, ka nākošā kadrā es jau spaidījos, līdz augšai pilnā, mikrorajona, busā ar procesā aizvien saņurckātāku un sašļukušāku ceriņu pušķi. Starp citu, kak šas pomņu, ka tai pušķī atradu laimīti un to arī, pēc visiem priekšrakstiem, apēdu.
Nulūk, un te jau es esmu, karsts pēc velna bija todien un tai sasvīdušā rokā tie cietušie ceriņi, izbirstu es kaut kādā Bolderājā, tur mani sagaida forša dāma ar sunīti. Nuko, metu visu pa zemi un pati metos iepazīties un sabučoties ar vienu tādu baltu, teiksim godīgi, kantaini nobarotu, baltu dāmsīti.
Tad virzĀmies caur daudzstāvenēm uz mitekli, tur posta aina, pie gultas kalta sirmmāmiņa, sunītim štābs zem tās, visi trīs dēli miruši un vīrs,palikusi tikai gādīga vedekla, un pirms pansionāta tikai viena bēda, ko darīt ar balto kunkuli.
Ēdām kēksu un likām vāzē ceriņus, vedekla savējā un pīpmane, ome tikmēr sit plaukstas un saka, kāda laime, kāda laime, kāda šausmīga laime, aiz satraukumiem pat nedaudz apvēmās, bet vedekla gādīgi pielika glāzīti apakš, nu, vārdsakot, bučoju viņu uz pieres un teicu, ka viss būs labi,
Vispār, tā bija apskatīšanās vizīte, bet pēc kādām divām stundām jau sēdēju vedeklas izsauktā pet taksī ar suņa gultu, lāci, pilnu maisu paikām, ar varu kabatā iebāztu simtnieku un visu balto kunkuli, oriģinālvārdā - Šēru.
Nuja, un tā nu, iekšā manā dzīvē mēs abas bijām.
Iesākumā mūsu attiecības bija, kā simis pareizi izteicās -abpusēji viegli rezignētas. Iekšas arī pretojās, sak, Zaķīša vietu jums ne mū žam neaizņemt, gereontoloģisko mazulīt! Vārds arī mainījās te Ma Šerī, te - Pinkertons, jo baigā pēddzine. Nu, vārdsakot, iesākums tāds rēns. Sunīti gribēji, sunīti dabūji.
Bet nu, ilgs laiks nepagāja, kad sākām viena otru atklāt, suņa gultiņa un lācītis tika aizmirsti jau sākumā, bet tad palēnām atklājās, ka Šēra tā glāsmaini badās un mīļojās un tā tālāk un tā joprojām, vārdsakot šobrīd viņa guļ man ceļgalu ielokā, jo aizdzinu no spilveniem un kopumā maiguma pilns viss mums tagad, ķepa uz sirds, ļoti labs vārdu salikums, jā.
Par lielās mājas Balto Dāmu viņa kļuva, kad tikko kā iebraucām Ezerniekos. Izrādījās, nabags, nekad dzīvē nav bijusi laukos. Nulūk, tad nu viņa kādu nedēļu vai vairāk, lavījās čurāt kā ēna un momentā spruka atkal atpakaļ mājas sienu drošībā. Ieraugot ezeru, viņa vispār pieplaka pie zemes, visu spalvu gaisā.
Tagad jau riktīga pāķene, bet Baltā Dāma vai vienkārši Dāma pielipa. Nuja, tāda man tagad, sirdī un purnu maigU kakla ielokā, ir.
A par otro punkti, paņēmu koferi un aizmukām abas no Rīgas, ar cerībām uz ilgu palikšanu, mentālu veselību un kādu oriģinālu biznesa ideju, kas pēkšņi iespers man beidzot pa pieri.
|
putnupr
| 10:03 am
Novēlu 2026. visiem: mājas, mieru, maizi, veselību.
Mīlestība ir privilēģija, to arī.
|
putnupr
| 10:01 am
2004. g. 31. dec. rakstu:
18:21
MIERU un GAISMU piektajā gadā
|
fjokla
| 06:59 am
Tātad, lai viss nepaliktu,
starp citu, man ir klaviatūra, kas spīd visās varavīksnes krsāsās, ļoti atbilstoši, gan praidā ejot, pasist padusē, nu, un, atzīsim jau nu beidzot, nepaliekam jaunāki arī, pēc kāda gadiņa vajadzēs brilles, pagaidām es tikai atejā esmu bezspēcīga, jo nevaru vairs literatūru, uz gaisa atvaidzinātāja uzlipināto, u.c. sīkbutiņus, salasīt. Kā mēs līdz tam nonācām? Es nesaprotu. Nu, līdz vecumam, krunkām un vājredzības.
Tātad, lai viss nepaliktu tikai teorijā un zem segas pie muļķikiem, publicēju darbu sarakstu šodienai un apņemos, pie tik zīmīga datuma, arī tos izpildīt, daži psihologi saka, ka sarakstiņi esot veselīgi, un tātaT:
1. joga līdzi foršajai palmu meitenei, bet līdz 45tai minūtei, būsim reāli;
2. viesu atstātie, visi mājsaimniecībā iespējamie, trauki netīrie- nokopti;
3. viesistaba - visa atkal skaista, izsūkta un gatava prezidenta runai;
4. kaudze sagrieztu egļu zaru, rožu klāšanai, mammai to ir visās vietās;
5. ja ne ideāli, tad vismaz pieņemami, salodēt kopā vismaz 3 atsevišķas stikla detaļas;
6. te man jau pašai rokas nolaidās. Sanest šķūnī briketes, kas zem plēves.
7. sagriezt rOsolu... oi, nē, šito atstāsim mammai. Labi, vismaz palīdzēt.
Taka būtu! Dadzeru kafiju un eju pie punkta pirmā, savādāk būs kauns atzīties, viena lieta sev solīties, otra - aculieciniekiem.
Par briketēm gan jau tagad jūtu, ka nebūs šitas
|
kochka
| 02:52 am - Veca cibas spēle
Lai gads neizskatītos tik garlaicīgs, pievienošu arī grāmatas, kas šogad patika. Ilgi nevarēju izlemt, vai iekļaut tikai daiļliteratūru. Gribēju arī mūziku un vienā teikumā par dvēseles stāvokli vai noskaņu, bet laikam jau neiespējami rekonstruēt, jo neizbēgami pievienošu klāt tagadnes skatījumu. Šķiet, ka esmu atgriezusies pie vidusskolas stoicisma, lai gan nekāds seno romiešu kareivis neesmu, kas turot roku ugunī, nemainoties sejas izteiksmei teiktu: "Es neesmu vainīgs." Kaut gan reizēm darbs tāda vide bija. Tad nu arī šeit īsi un lakoniski, pat ja gribas pie dažām grāmatām izplūst paskaidrojumos un komentāros. Bet tad pazudīs struktūra.
Janvāris
Kādu vakaru grāmatnīcā manu uzmanību piesaistīja viena ģimene, pareizāk sakot, frāze: "Netici nevienam viņa vārdam!"
GRĀMATAS: Tīnas Hārneskas Ļaudis, kas sēj sniegā un Svena Kuzmina Brīvībene
MŪZIKA: Red House Painters - Medicine Bottle + The Cure jaunākais albums
Februāris
Kopš atguvu balsi, ir tik milzīgs prieks, ka pat svešiem cilvēkiem nav grūti piezvanīt, lai sarunātu lietas. (Sāku vadīt bibliotekārās stundas pirmsskolas iestādēm, bet ātri sapratu, ka šis nav mans ampluā). GRĀMATAS: Eimora Taulza Džentlmenis Maskavā, Dainas Tabūnas Lasis Stasis un Atlasijas okeāns, Johannas Šaibles Reiz bija un reiz būs
MŪZIKA: Explosions in the Sky - The Moon is Down
Marts
Grūtākais uzdevums šovakar bija saprotami paskaidrot septiņgadniekam vārda paradokss nozīmi.
GRĀMATAS: Olgas Tokarčukas Stum savu arklu pār mirušo kauliem, Žana Kloda Murlevā Okeāna bērns
MŪZIKA: Albin de la Simon - Oh j' cours tout seul
Aprīlis
Pārlasu Bredberija Pieneņu vīnu.
GRĀMATA:Ieraksts izsaka visu.
MŪZIKA: Christopher Tin - Iza Ngomso (bērnu brīnišķīgie jautājumi (kā tas var būt, ka Brazīlijā ir tikai rīts, bet Japānā jau vakars? Kā rodas migla? Kur bija mans mazais brālis, kad vēl nebija piedzimis? Vai ūdens ir nemirstīgs?) pārvērta mani lietus lāsē, kas apceļo pasauli pa okeānu).
Maijs
"Mani mīļākie priekšmeti skolā ir mūzika, latviešu valoda un datorika."
GRĀMATAS: Olli Jalonena Debesu lode un Mari Tēdes Ingmars un jūra
MŪZIKA: Adam F feat Tracey Torn - The tree knows everything un Susumu Yokota - Kodomotachi
Jūnijs
Sintijas Sudmales dzejas krājumu nopirku kaut kad aprīlī, pirms debijas balvas piešķiršanas.
GRĀMATAS: Pirmo jau minēju. Jurgas Viles Kašalotu radio. Kiranas Milvudas Hārgreivas Leila un zilā lapsa. Nikolā Ozano Biblihigianse jeb Kādas grāmatas noslēpums
MŪZIKA: Epsilon in Malaysian Pale (2012 Remaster) - Edgar Froese
Jūlijs
Jāizdomā kaut kādas tēmas, par kurām te rakstīt, citādi pēdējā laikā šķiet, ka gribētu cilvēkus ievilkt kaut kādā lasīšanas sektā.
GRĀMATAS: Elvīras Blomas Viņam patīk šie dzejoļi, Ineses Zanderes Stikla burtnīca, Paolo Konjeti Astoņi kalni
MŪZIKA:Ola Szmidt - Wrapped
Augusts
Joprojām apbrīnoju prāta spēju radīt ilūzijas, mazo drošības saliņu, kur patverties un atpūsties no visa.
GRĀMATAS: Katarīnas fon Brēdovas Viss, kas nav saskatāms, Ilzes Jansones Pasaules troksnis
MŪZIKA: Cocorosie, Clarinet Factory - Bolek i Lolek, Jaunība - Sienas, Stars - Your Ex-Lover is Dead
Septembris
Nedēļas sākumā maznozīmīga sīkuma dēļ bija izveidojies šķietami bezjēdzīgs konflikts, kas mani ļoti ievainoja, skumdināja un nomāca.
GRĀMATA: Sabīnes Zommerkampas Saules meklējumos
MŪZIKA: Billie Eilish - What Was I Made for?
Oktobris
Cenšos atrast iemeslus, kas neļauj man apzināti pieņemt lēmumus.
GRĀMATA: Anetes Grīnbergas Spoks un mākoņu pilsēta
MŪZIKA: Girl in Red - Hemingway un alt-J - Philadelphia
Novembris
"Katrai slēdzenei ir atslēga, katrai problēmai ir risinājums"
GRĀMATAS: Katrīnas Rudzītes Dažas piezīmes par ķermeni, Ļubas Jakimčukas Donbasa aprikozes, Mjūrielas Barberī Eža elegance
MŪZIKA: Tom Odell - The End (saņēmos aiziet no darba)
Decembris
Izrādās, ka Vācijās bibliotēkās (varbūt ne visās) cilvēki ir izdomājuši atjautīgu risinājumu grāmatu pārpilnībai un mūžīgajam vietas trūkumam plauktos.
GRĀMATAS: Viktorijes Hanišovas Smilšu kastes detektīvs. Rekonstrukcija, Zigmunda Skujiņa Ēnu aleja
MŪZIKA: sanah - HYMN, Michael Jackson - They don't care about us, New York Latvian Concert Choir - Es tā stāvu
Nav tā, ka man nepatika šis gads, taču šķita diezgan smagnējs un nogurdinošs.
|
December 30th, 2025
putnupr
| 09:37 pm
Kā gan atkal var nākt laimīgs nelaimīgs Jaunais gads, ja tikko jau bija.
Vecumā labi ir tas, ka vairs nav gaidu. Esi šeit un priecājies. Vai nepriecājies.
Nopirkšu biļetes uz biatlona Pasaules kausa posmu Igaunijā. Tas varētu būt labs piedzīvojums.
Kādreiz vēlos uz Olimpiskajām spēlem. Uz PJ Harvey koncertu arī.
Ir reizēm diezgan labi.
Dzimšanas diena gada beigās ir labi, jo visi cepas par aizejošo gadu līdz ar mani.
Es neesmu viena.
|
|
|
