Emmm... nu, nezinu, nezinu. Grūti piekrist Tavam vērtējumam, es abos gadījumos nolasu kaut ko pavisam citu.

(Reply to this) (Thread)

Iespējams, katrs sadzird/saredz/sajūt kaut kādu savu trigeri.

(Reply to this) (Parent)

Ko nolasi tu? Man šķiet, ka porcupine nolasa būtiskāko, kaut stāsti tik atšķirīgi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es abos šajos stāstos nevis nolasu, bet izlasu neslēptu nepatīkamu žēlošanos, necieņu, nepateicību un uzbrukumus bijušajiem partneriem. No sirds apsveicu, ka abām dāmām šobrīd klājas labi, taču ne visai labi saprotu, kāpēc tam jāšļāc cauri tik daudz naidīgas žults - jo īpaši Noras gadījumā. Džeinas rūgtums aprimst ar "ieročnesēju" (WTF?!) un ļaunajām sievietēm, bet Nora, izskatās, vienkārši pavelkas uz žurnālistes ārkārtīgi brutālajām, netaktiskajām provokācijām.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Pie viena gribētos piebilst, ka nesludinu sevi par morāli pārāku, un gan jau arī mani pieredzējis dzeltenais žurnālists varētu sakūdīt uz piecus vai desmit gadus vecu mēslu šķaidīšanu un spiedzieniem par kreklu, ko pirku sūd-rāb-kā-zāāāam!!!! - also, pat ja tā notiek, neaicinu ņemt piemēru nedz no manis, nedz citām vai citiem, kas tā dara.:)
P.S. Ja abu šo intervējamo vietā iedomājas vīriešus, kļūst taču vēl šķērmāk, vai ne?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tu kaut kā ļoti trivializē abās intervijās atklāto, es savukārt — laikam pārāk emocionāli dramatizēju. Un runa jau nav tikai par, kā Tu saki, naidīgo žulti un uzbrukumiem bijušajiem partneriem (lai gan nu jā — citātus esmu ielikusi tieši par viņiem). Personiski abas nepazīstu, taču mani šie stāsti kaut kādā mērā pat satrieca, īpaši Džeinas atklāsmes (Es paliku viena. Bez jebkāda atbalsta. Cilvēki, kurus uzskatīju par saviem draugiem, arī aizgriezās un atsvešinājās.).
Mūsu tradīcijā būtu cienījamāk šādi: mēs, ziemeļu azbestenes, to sāpi zem akmeņa, par vīriņiem-uzmetējiem — labu vai neko un zodu augšā! Vai tā?

Kaut kad ļoti sen cibas atmiņās biju pieglabājusi ievadcitātu no Tabitas Sīmanes raksta par baletu "Žizele" (Diena, 10.03.2006): Viņi satikās, viņa iemīlējās, viņš izrādījās nelietis, viņa no sāpēm sajuka prātā un nomira. Banāls un gaudulīgs stāstiņš, kura interpretācijas un variācijas ir aizvēsturiski garas un neinteresantas. Šodien mēs visi esam pa pusei nelieši ar nevainojamiem nolūkiem un virtuoziem attaisnojumiem, mēs vairs nejūkam prātā no pieviltas mīlas, nemaz jau nerunājot par to, ka mums varētu būtu sirds, kas neizturētu nodevību.
Atvainojos jau iepriekš, ja šis šķiet pārāk sentimentāli.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es negribu iztirzāt šos abus jau daudzkārt gan presē, gan - Džeinas gadījumā - līdz vissīkākajām un šķebinošākajām detaļām arī Cibā - pārmaltos un visos veidos pārgremotos gadījumus. Bet man nudien likās neglīti un dzelteni no žurnālistu puses intervējamo triumfa brīdī akcentēt nevis sasniegto, bet mērķtiecīgi virzīt uz samazgu izgāšanu pār klātneesošiem cilvēkiem.

Jau kādu laiku es neticu intervijās zīmētiem cēlo cietēju pašportretiem (tāpat kā vizāžistu, fotogrāfu un fotošopa meisteru kolektīvi radītajiem fotoportretiem), tas arī viss.

(Reply to this) (Parent)

Nu, Džeina intervijā pati atzīst, ka viņai smags raksturs. Un, kopā ar aso mēli tā arī sanāca, ka brīdī, kad viņai uzbruka par to kastinga huiņu, cilvēki nevis iestājās par viņu, bet klusībā nopriecājās, kaut arī viņa nebija pelnījusi ne to atlaišanu ne to visu pārējo.

Savukārt Ikstena, kura sūdzas par exvīru, kas ir izmantojis viņas sirdi un maku, well, viņai ir kaut kāds talants, bet pareizie draugi un paziņas pareizajās iestādēs, kur dala naudu, ir palīdzējis viņai ne mazāk. Viņas rakstniecību es uztveru kā labu biznesa shēmu ar viduvēju rakstniecības talantu.

(Reply to this) (Thread)

Kā jau teicu, dzīvē nepazīstu ne vienu, ne otru, kur nu vēl kaut kādas raksturu nianses, arī rakstniecību lai vērtē kritiķi un laika prove. Aizķēra abu stāstu kopīgais motīvs — ilgi blakus bijis tuvs cilvēks uzmet viskritiskākajā brīdī. Nu vai tad to nesauc vecmodīgajā vārdā "nodevība"? Starp citu, man nešķiet, ka viņas uztaisās par cēlām cietējām, tieši otrādi, varbūt kādai vājākai būtnei šīs intervijas dod virzienu, ka ir iespējams savākties arī pēc ļoti pamatīgām krīzēm.
Bet ko gan esi trāpīgi atzīmējusi — par to klusībā nopriecāšanos, ko vācieši dēvē par schadenfreude, tā nu te zeļ un zaļo.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā, protams, nodevība, bet really, nolaisties līdz līmenim, lai pieminētu "viņš 10 gadu laikā nomazgāja 2 krūzītes"... Es to neatbalstu. It īpaši Ikstenas intervija ir viens samazgu blāķis. Sure, es redzu, ka tas džeks ir bijis reāls kretīns, bet ja tā būtu ar mani noticis, es tādu sūdu ar tik daudz vārdiem intervijā nepagodinātu.

(Reply to this) (Parent)