Kā jau teicu, dzīvē nepazīstu ne vienu, ne otru, kur nu vēl kaut kādas raksturu nianses, arī rakstniecību lai vērtē kritiķi un laika prove. Aizķēra abu stāstu kopīgais motīvs — ilgi blakus bijis tuvs cilvēks uzmet viskritiskākajā brīdī. Nu vai tad to nesauc vecmodīgajā vārdā "nodevība"? Starp citu, man nešķiet, ka viņas uztaisās par cēlām cietējām, tieši otrādi, varbūt kādai vājākai būtnei šīs intervijas dod virzienu, ka ir iespējams savākties arī pēc ļoti pamatīgām krīzēm.
Bet ko gan esi trāpīgi atzīmējusi — par to klusībā nopriecāšanos, ko vācieši dēvē par schadenfreude, tā nu te zeļ un zaļo.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā, protams, nodevība, bet really, nolaisties līdz līmenim, lai pieminētu "viņš 10 gadu laikā nomazgāja 2 krūzītes"... Es to neatbalstu. It īpaši Ikstenas intervija ir viens samazgu blāķis. Sure, es redzu, ka tas džeks ir bijis reāls kretīns, bet ja tā būtu ar mani noticis, es tādu sūdu ar tik daudz vārdiem intervijā nepagodinātu.

(Reply to this) (Parent)