Daudz kas atkarīgs no konteksta.
Ar vienu bērnu var atļauties iemācīt viņam braukt ar velo; ar diviem - nu, tā. Ar trim es jaunāko (3gadnieci) iepakoju ratos, lai lielie (8 un 6 gadi) var izbraukāties ar velo, es skrienu nopakaļ un diriģēju; ja vajag - pastumju kalnā. Protams, citos brīžos mazā klunkurē pati un lielie visos krustojumos taisa pietupienus/palēcienus, kamēr es ar mazo tiekam līdzi.

Tad vēl - šobrīd mēs dzīvojam kalnā (iedomājies Siguldas kalnu) - lai kur brauktu/ietu, atpakaļ jāstumjas kalnā. Mazam nav baigi viegli. Ja godīgi, arī lielam nav viegli. Kad apnīk savs kvartāls, nekas cits neatliek.