GRIBU dzīvot Liepājā
pavisam nopietni.
Ok - var jau būt, ka tāda mirkļa eiforija, bet nu tā sajūta atgriežas - KATRU reizi, kad tur ir pabūts.. Kkā saistās ar Larnaku, kur nodzīvoti teju 2i gadi..
Ar darbiem gan tur švaki. Un stulbākais, ka esošais darbs man faktiski ļautu dzīvot jebkur, bet redz mums tas princips, tā sistēma darbā, kas īsti "neuzticas" attālinātam darbam (tb čp situācijās atļauj, bet nu tā tgd pateikt, ka viss šitais darbinieks šancē no mājām kkādu % laika - to gan nē)..

Bet nu tas ir complicated - darbs, dzīvošana, bērnudārzs, skola jo tur man nav NEKĀ. Pilnīgi nekā. Ne radu, ne tādu tuvu draugu. Ja - daži paziņas, bet nu visiem jau savas problēmas un vēlmes, un vajadzības.
Bet nu man vēl jāpārgremo tā ideja. Var jau būt, ja man izdotos sevi pierādīt bezmaz kā izcilu darbinieku, kāds arī piekristu, ka ir ok parādīties darbā uz vietas, nezinu, reizi 2ās nedēļās.. Bet nu faktiski jau diez vai... Turklāt darbs patīk, zaudēt nevēlētos - nu vismaz tā pagaidām (es te jūtu, ka sāku raidīt jau neadekvātus signālus kosmosā - jānoformulē precīz vēlme - strādāt esošajā darbā UN dzīvot Liepājā vienlaicīgi, citādi atkal dabūšu to, kas paliks pāri).