Multenes dārziņā? Nevaru iedomāties. Cīsiņi nav nekas traks, ja nav katru dienu (mūsējiem ir pāris reizes mēnesī). Pēc noteikumiem tiem ir jābūt ar vismaz 75% gaļas, normāli cīsiņi. Jūs mājās nekad cīsiņus neēdat, tiešām?
Nedot bērnam brokastis arī jokaini. Bērni tak sarodas pirms brokastīm. Zobus tīra no rīta un vakarā mājās, tā tīrīšana dārziņā vairāk ir rituālam pirms gulētiešanas. Vēdināšana, ja dzīvojas visu laiku vienā telpā ir grūta lieta. Jāvēdina kamēr iet uz nodarbībām ārpus grupas, piem sports ja notiek kādā zālē. Net tad kāreiz sakarsuši no sportiņa atskries uz aukstu, izvēdinātu grupu, kur vēl jāpārģērbjas. Vai kamēr paši ārā. Ja bērni ir telpā vēdināšanu neatbalstīs vismaz puse vecāku, īpaši ziemā. Par ārā iešanu gan ir jārunā skaļi, bērniem ārā ir jāiet, nav slikti laikapstākļi, ir nepiemērots apģērbs. Mūsu dārziņā otrādi, audzinātājas cīnās ar vecākiem, lai bērnus ģērbj atbilstoši.
Ūdens mazuļiem ja būs brīvi pieejams - būs regulāri plūdi. Tas nav tas vecums, tas, ka tavs bērns ir gana prātīgs, nenozīmē, ka visi tādi. Podam gan jābūt pieejamam.
Zaļa apkārtne Rīgā? Nūuu.. :D
Savi braucamie vienēr būs uz savu atbildību, tos toč nav nevienam pienākums aprūpēt. Varbūt var ar vecākiem vienoties uzstādīt pie dārziņa kādu velonovietni, kur piesprādzēt (mums ir, nesprādzējam gan, tik novietojam). Bet dārziņam par to toč nav jālauza galva.
Mūsu dārziņā būtībā ir viss uzskaitītais un vēl daudz plusu, bet daudzas lietas uzskatu kā bonusu, nevis obligāto minimumu.
Un ja grib visu pa savam, tad jā, jātur mājās ar saviem noteikumiem. Un tad paprovē izvest ārā 2reiz dienā, taisīt darbiņus, barot veselīgi un pašgatavoti, sportiņu, mūziku, sabiedrību. Ar vienu jau sirma galva būs un uz darbu atpakaļ gribēsies ātri. :D