mums viena dežūrārste teica, ka, ja bērns raudot, arī varot izskatīties, ka ausīs kaut kas iekaisis..
Bet nu dīvaini - kā agrāk darīja ar tiem bērniem? Tiešām arī mēs TIK daudz slimojām savulaik? Konkrēti mani laikam vēl šādā vecumā uz bd nelaida, jo mamma ar brāli vēl sēdēja mājās, bet nu citiem kā?
vai arī tad mums nebija kapitālisms un nebija TIK traki uzdarbujāraujas? Vai visur bija labās vecmāmiņas, kas pieskatīja mazbērnus?