Ne gluži pie pirmā šķaudiena, bet arī izmantojamm inhalatoru. Nekādu medicīnu dižo iekšā gan negrūžu uz savu roku - NaCl šķīdums ir pa lielam sālsūdens, nevis medikaments manās acīs. Ļoti reti ir nācies piepilināt nedaudz Ventolin, un tikai pēc dakteres norādījumiem tad, ja saslimšana dziļāka.

No savas bērnības (un visai agras tai skaitā) atceros visādu preteklību smērēšanu kaklā, zvaigznīti zem deguna, ievu/alkšņu mizu siešanu lakatiņā ap kaklu un tvaiku elpošanu caur tējkannas snīpi - pāris reizes arī pamanījos pārāk karstu kaklā ieraut, nu nekad neriskētu ar šitādu procedūru pašas bērniem. Tad jau labāk skrienu līdzi modei un lieku sālsūdeni elpot.

Es gan arī nesaprotu to šausmīgo ņemšanos pie mazāka puņķa un krekšķa nelaist uz dārziņu. Nu ok, katrs savu bērnu labāk pazīst - vecāko es diezgan droši laižu, ja vien nav konkrēti slima. Jaunākajai tie puņķi parasti tādi "grūtāki", varbūt ar, ka biežāk nāksies mājās atstāt, kad nu tas laiks pienāks.