skaistais (banāli, protams)
Bērnībā varēju vnk stundām blenzt uz visko, sevišķi ārā. Peļķes, putni, debesis (što takoje oseņ?)...
Tagad laiks ir nauda.
Stundām varu blenzt vien uz koncentrētiem pieredzes subproduktiem: ģeniālām vai hārdkōrīgām bildītēm, retāk - viģikiem (parasti - zemāka infas koncentrācija).
Uz "informācijas laikmetu" var skatīties arī tā. Carpe diem nozīmē skrollo ātrāk.

Man baigi patīk, kā tur ārā ir un izskatās. Bet nav laika. Tikpat labi varētu aizbraukt uz Tibetu pameditēt - tā, starp rīta avīzi un zirgu barošanu pēcpusdienā.

Zinājāt, ka daži cilvēki joprojām nelieto un praktiski NEZINA kas ir internets?
Yeah. One of these days... vadzis lūzīs un man nāksies kļūt laimīgam.
Back to the primitive - roots, bloody roots!