es teorijā varu iestāties par pašnāvību jeb, precīzāk, par tiesībām uz pašnāvību, bet praksē nekādi, sauc mani par liekuli, bet es nevaru iestāties par sāpēm un ciešanām, un tas ir tas, kas pašnāvība ir, sāpes un ciešanas sociumam, kura daļa cilvēks ir, un es nevaru teikt, jā tas ir ok, tādas apzināti sagādāt. un tas, kā es saskatu, ko nozīmē būt cilvēkam - cilvēks ir tas, kura uzdevums ir mazināt ciešanas, citu un savas, jo viņš ir vienīgā dzīvā būtne, kas šādu parādību kā ciešanas spēj identificēt.