kas maisās
Ir tādi cilvēki, kuri kā aizdomīgi saiņi pie svarīgām ēkām, aiztiekami ar trīsmetrīgu koku vai apmīļojami sapiera kostīmā, nemirkšķinot acis un aizmirstot visu par saulainiem bērnības rudeņiem - SKATIES! Un uzmanies! Seko. Gaidi. Vēro.
Varbūt kaut kas tur tikšķ? Vai varbūt no maisa apakšas sūcas visparastākā miskastes sula? Un kāpēc vispār ir jāatstāj kaut kas šitāds uz ielas? Liec savus maisus mājās! Virtuvē (piepīpētā), vannas istabas tvaikos vai bišķi zem gultas, ja tur kaut kas tāds, ko var vajadzēt, kaut kur tepatās.
Dīvaini; tik kaili, ka jāslēpjas somā. Varbūt kāds paņems un panesīs. Varbūt kāds atradīs - maisu entuziasts, kāds, kuram nebūs bail. Un cerams - ir tādi cilvēki, kam nākas tā domāt - cerams, ka šoreiz ne idiots, maisos lūrētājs, un cerams, ka ne sapieris, atbruņotājs. Lai tas būtu kāds, kuram uzsprāgt (vai iesmirdēt) sejā!